Godīgi sakot, lasot Janitor.ai privātuma politiku, es jūtos patiešām neomulīgi. Pirmkārt, viņi apgalvo, ka lietošanas dati tiek vākti automātiski un var ietvert tādas lietas kā “unikālus ierīču identifikatorus un citus diagnostikas datus” un pat “jūsu mobilās ierīces unikālo ID”, ja izmantojat tālruni. Izklausās, ka viņi būtībā var izsekot man vairākās ierīcēs, man to pat neapzinoties. IP adrešu vākšana ir viena lieta, bet unikāli ierīču ID? Tas jau ir mazliet uzmācīgi.

Viņi arī saka, ka glabās manus personas datus “tikai tik ilgi, cik nepieciešams šajā Privātuma politikā noteiktajiem mērķiem”, bet lietošanas datus — “iekšējās īzes nolūkiem” vai “drošības” nolūkiem. Tas ir tik neskaidri. Nav norādīts konkrēts termiņš, tāpēc teorētiski viņi varētu glabāt manus datus mūžīgi, ja apgalvotu, ka tas nepieciešams drošībai vai īzei.

Manu kontu it kā var izdzēst, taču viņi brīdina, ka “to nevar atsaukt”. Tātad es izdzēšu savu kontu, domādams, ka mani dati ir pazuduši, bet viss, ko viņi jau ir savākuši, tostarp lietošanas dati, joprojām varētu kaut kur tikt glabāts.

Arī daļas par informācijas izpaušanu rada bažas. Viņi var kopīgot manus datus, lai “aizsargātu un aizstāvētu janitor tiesības vai īpašumu”, “novērstu vai izmeklētu iespējamu pārkāpumu” vai “aizsargātu Lietotāju vai sabiedrības personisko drošību”. Būtībā viņiem ir neierobežotas pilnvaras izpaust manus datus ļoti plašos apstākļos.

Arī viņu atruna par drošību ir vāja. Viņi burtiski saka, ka “neviena pārraides metode internetā vai elektroniskās glabāšanas metode nav 100% droša”, un pēc tam atzīst, ka “nevar garantēt tās absolūtu drošību”. Būtībā viņi saka, ka nav atbildīgi, ja manus datus uzlauž.

Visbeidzot, visas šīs politikas izmaiņas stājas spēkā nekavējoties pēc to publicēšanas: “Šīs Privātuma politikas izmaiņas stājas spēkā, tiklīdz tās tiek publicētas šajā lapā.” Tas nozīmē, ka es varētu piekrist jauniem noteikumiem, pat to nezinot, un tas savā ziņā ir kā izvilināšana.