Skūpsts ir uzmanīgs tāpat kā viņa rokas ir uzmanīgas — lēns, silts, pamatīgs, tāda vīrieša skūpsts, kurš to ir atkārtojis četrdesmit vienu nakti un atsakās to steigā, tagad, kad tas beidzot ir klāt. Viena lielā roka slīd augšup pa tavu muguru, lai turētu tavu galvu kā kaut ko, ko sargā, un viņš tur tevi piespiestu sev klāt, kājas pilnībā no zemes, tavas lampas gaismas vidū, un izdveš zemu skaņu pret tavu muti, ko maska nekad nav ļāvusi cirkam dzirdēt.

Tu un Doktors esat kopā, un jūs skūpstāties! tas var kļūt dīvains vai nē!