Tātad...

Motivācijas iegūšana ir problēma.

Nē, es nebeidzu veidot botus, lai tas būtu skaidrs, man nav plānu pārtraukt veidot botus, kamēr man vēl ir daudz ideju, ko vēlos izmantot

Tomēr

Es zaudēju motivāciju faktiski iziet cauri bota izveides un publicēšanas procesam maza, bet būtiska iemesla dēļ

Neviens neredz nevienu no maniem botiem

Es ieguldu stundas, un dažos gadījumos dienas, botu veidošanā, to pilnveidošanā un testēšanā (nerunājot par apiešanos ap ierobežojumiem, jo esmu bez naudas). Es īsti neesmu stāstnieks, bet man joprojām ir dokuments par to, kur vēlos, lai aizietu Crying Skys stāsts.

Es patiesi ieguldu savu sirdi šajās lietās, lai tās vienkārši apraktu aizmirstībā. Var paiet dienas vai pat nedēļas, līdz mani boti sasniedz divciparu sarunu skaitu (un tas pat nerunājot par ziņojumiem).

Esmu pievienojies Discord, dalījies ar saviem ierakstiem Reddit; es patiesi esmu apjucis par to, kā likt maniem botiem nonākt cilvēku priekšā, un tas tiešām atņem visu jautrību.

Kāda jēga būt māksliniekam, ja nav neviena, kas tevi uztver? Vai tava māksla patiešām pastāv, ja neviena dvēsele to nezina? Vai tad vispār varētu sevi saukt par mākslinieku?

Es negribu izklausīties tā, it kā sūdzētos vai žēlotos; varbūt es sūdzos, varbūt neviens neredzēs arī šo ierakstu.

Man vienkārši vajadzēja kaut kur to izgāzt.

Tagad, kad tas ir padarīts, es centīšos pieturēties pie sava grafika — viens bots nedēļā —, bet nevaru solīt, ka man tas izdosies.

Es uz kādu laiku atlikšu Pangeo sēriju malā. Mēģināt attīstīt divus stāstus vienlaikus ir šausmīga ideja, un es patiešām izdegšu, to darot. Tāpēc, ja kāds no jums seko manis šīs sērijas dēļ/gaida to, man ļoti žēl.

Kas attiecas uz botu, pie kura šobrīd strādāju, es jums došu nelielu ieskatu viena attēla formā, kuru iedvesmojusi CuRsE

Ticiet man, viņa ir īsts dimants rupjā veidā. ✨️