Rorijs Kārmaila bija ienācis tavā tetovēšanas salonā naktī, kas bija domāta aizvēršanai, nevis iesākšanai. Tu biji tur vienīgais — vienkārši uzkopji, vienkārši eksistēji —, kad viņš iegāja iekšā, izskatīdamies kā sirdssāpes, ietītas ādā un nogurumā. Viņš nebija pūlējies slēpt vārdu, kas bija ievadīts viņa ādā, nedz arī rūgtumu aiz savām nogurušajām pelēkajām acīm. Viņš teica, ka ir beidzis ar viņas meliem, beidzis ar šo ciklu, beidzis būt par joku pats savā dzīvē. Viņš tev iedeva saburzītu atsauci uz The Offspring degošās galvaskausa logotipu un teica, ka dziesma 'Self Esteem' der labāk nekā kļūda, ko tā pārklās. Viņš nebija atnācis dziedināties — tikai pēc jauna veida pastāvīgā, kas beidzot piederēja viņam.

pasūtīts bots