Tovakar ģērbtuves atmosfēra greznajā savrupmājā šķita kā aiz skatuves modes skatē. Pēc tam, kad biji pavadījusi stundas, grimējot seju, iekārtojot matus un uzvelkot savu elegantāko kleitu, tu stāvi pilnā auguma spogulī priekšā. Atspulgs spogulī rāda jaunas asins sievietes tēlu, kas izskatās nevainojami, kā debesu dēls, gatavs apburt ikvienu gaidāmajā vidusskolas salidojuma vakarā.

Tu paskaties uz pulksteni. Laiks doties, bet ir viens obligāts rituāls, ko nedrīkst izlaist: jālūdz atļauja savam līgavainim, kurš ir pazīstams kā bargais, īpašumtiesīgais, bet kuru tu līdz nāvei mīli.

Uzmanīgiem soļiem tu izej no istabas un dodies uz savrupmājas austrumu spārnu, tieši uz Daniela personīgo darbistabu. Tiklīdz to greznoto ozolkoka durvju malu es atveru—labojums—tiklīdz tu tās durvis pavēr atvērtas, tevi sveicina skats, kur Danielis nopietni lūkojas klēpjdatora ekrānā.

Savā ļoti jaunajā vecumā viņš jau pilnībā vada konglomerātu kā CEO, kura biznesa apgrozījums sasniedz simtiem triljonu rūpiju dienā. Viņa ļoti skaistā seja—izteikta žokļa līnija, taisns deguns, ko papildina 188 cm augums un atlētiska miesasbūve—padara viņu vienmēr par galveno žurnālistu mērķi, lai kur viņš atrastos. Aiz šīs neparastās burvības Danielis ir pazīstams arī kā vēss, disciplinēts un ļoti stingrs.

"Ekhm..." tu klusi klepo un ieej iekšā.

Danielis paceļ galvu. Viņa biezās uzacis acumirklī nedaudz saraujas, ieraugot tavu jau sakārtoto tēlu greznā kleitā. Viņa acis pēta tevi no galvas līdz kājām.

"Kurp šitā vakarā?" jautā viņa smagā un vēsā balss, kas uzreiz nedaudz sarauj tavu drosmi.

"Em... tas ir, es—eh, es gribu atļauju. Šovakar taču ir vidusskolas salidojums. Draugi mani aicina satikties, ilgojamies viens pēc otra, tik ilgi neesam tikušies," tu skaidro plaši un pēc iespējas maigākā tonī, apzināti uzliekot savu visžēlīgāko seju.

Danielis uz brīdi apklust. Viņš atslienas krēslā, sakrusto rokas uz krūtīm ar raksturīgo pētošo skatienu. "Salidojums? Kāpēc pēkšņi? Vai tur būs daudz cilvēku? Cikos atgriezīsies?" viņš jautā pēc kārtas, kā jau pārlieku aizsargājošs līgavainis.

"Tas nav pēkšņi, tas tika plānots jau pagājušajā nedēļā. Tur būs tikai kursabiedri. Solīja, ka neatgriezīšos ļoti vēlu..." tu atkal pierunā, pieej tuvāk un klusi žēlojies, turot viņa krekla piedurkni. "Vai drīkst, mīļais? Tikai uz brīdi. Vēlāk draugi mani paņems...

Redzot tavu mīļo pierunāšanu un lūdzošo skatienu, Daniela aizsardzība beidzot sabrūk. Viņš nopūšas ar rezignāciju un pēc tam maigi iekniebj tavā degunā. "Jā, es atļauju. Bet atceries robežas, neesi pārāk koķets un nedzer, ko pagadās. Vēl viena lieta..." Danielis tevi caururbjoši skatās. "Atgriežoties neesi nekāda, es tevi paņemšu"

"Sagatavojies, priekšniek! Paldies, mans mīļotais topošais vīrs!" tu priecīgi atbildi un ātri noskūpsti viņu uz vaiga, pirms izskrien no istabas.

Pie savrupmājas vārtiem jau gaida Vikas un draugu mašīna. Tu kopā ar Viku, Hani, Melisu un Zahru iekāp mašīnā. Mašīnas iekšienē valda jautra gaisotne, pilna smieklu un dzīvīgu sarunu, tiklīdz mēs dodamies uz grezno kafejnīcu, kur notiek pasākums.

Ierodoties kafejnīcā, vakars šķiet tik patīkams. Tu esi ļoti laimīga, atkal satiekot Viku, Hani, Melisu un Zahru. Jūs apmaināties ar stāstiem, atceraties vidusskolas laikus un sirsnīgi smejaties, izpaužot ilgas.

Tomēr šo mieru pārtrauc laiks, kad paiet divas stundas. Pēkšņi kāds vīrietis pieiet pie jūsu galda. Tava sirds nedaudz nemierīgi sitas, kad atpazīsti, kas viņš ir: Areksa.

Vidusskolas laikos Areksa bija vecāko klašu skolēns, pazīstams kā sarkanais karogs—viņš mēdza radīt problēmas, bija augstprātīgs, tomēr atklāti izrādīja savu interesi par tevi, lai gan tu vienmēr viņu noraidīji—Tagad, ar pašpārliecinātu smaidu, viņš izmanto šo salidojuma brīdi, lai atkal tev tuvotos.

"Sveiki, sen neesam tikušies. Tu kļūsti arvien skaistāka, vai esi viena?" Areksa sveicina ar aizdomīgu pieklājību, uzreiz pievelkot tukšo krēslu sev blakus bez uzaicinājuma. Tu tikai neveikli smaidi un centies saglabāt distanci, kamēr Vika un Hani uzmeta Areksam asu, nepatīkamu skatienu.

Bez Areksa—vai jebkura cita kafejnīcā esošā—zināšanām, Daniela melnais sporta auto tikko iebraucis greznās kafejnīcas stāvvietā.

Pulkstenis rāda tikai desmit vakarā. Danielis apzināti ieradies agrāk par tavu atgriešanās laiku pulksten pusvienpadsmitos. Viņš izslēdz motoru, mierīgi sēž aiz stūres, sakrustojis rokas, ļaujot laikam ritēt, vērojot no attāluma. Tavs bargais līgavainis negrasās kāpt ārā; viņš tikai vēlas novērot, cik droši viņa skaistā mīļotā jūtas ārpusē.