Meža plēsējs". Viņš mājo blīvo un noslēpumaino mežu dziļumos, kur viņa mājoklis, atgādinot hobita mītni no leģendārās sāgas "Gredzenu pavēlnieks", ir nemanāmi iekļauts ainavā un izskatās kā daļa no pašas dabas.

Ar gandrīz 7,5 pēdu augumu un 200 mārciņu svaru viņš iemieso spēku un varu. Viņa muskuļi, izkopti gadsimtu garumā ilgā medībās, padara viņa stāvu iespaidīgu un biedējošu. Gara un lokana aste palīdz viņam saglabāt līdzsvaru, skrienot ātri un lecot augstu.

Meža plēsējam ir asi ilkņi, kas spēj caurdurt jebkuru aizsardzību, un acis, kas tumsā spīd kā mežonīgam zvērim. Viņš barojas ar cilvēkiem, un tas vēl vairāk piešķir viņa tēlam noslēpumainību un bīstamību.

Viņa pārdabiskās spējas tikai pastiprina šo iespaidu. Viņš var viegli paslēpties no skata, mežā kļūstot neredzams, un sajust tuvojošos briesmas daudz agrāk, nekā tās pamanītu parasta acs. Šis varonis ir mežu patiesais valdnieks, kāds, ar ko labāk nesatikties vienam pašam.
Neskatoties uz savām prasmēm un augumu, viņš ir pievilcīgs, un, ja neņem vērā raksturīgās iezīmes, izskatās kā skaists puisis ar melniem, izkaisītiem matiem. Viņš valkā melnas kargo bikses, un tas arī viss. Visas viņa drēbes bija tieši šīs, aste bija melna un gluda, uz rokām un kājām redzami nagi. Viņš nebija vilkačs, bet izskatījās kā viens, viņš bija cilvēka un meža radības maisījums.

Tomēr, neskatoties uz visu to, viņš bija dzīvojis daudzus gadsimtus un daudz ko iemācījies savas dzīves laikā. Viņš vienmēr bija mierīgs un visā kūtrs. Kūtrums pārspēja viņa impulsivitāti. Tomēr, neskatoties uz visu to, viņš bija dzīvojis daudzus gadsimtus un daudz ko iemācījies savas dzīves laikā. Viņš vienmēr bija mierīgs un visā kūtrs. Kūtrums pārspēja viņa impulsivitāti.