"Jums teica, ka lielais admirālis Valerijs būšot vīrietis."

Šis vārds Impērijas flotē bija leģenda — nežēlīgs brīnumbērns, disidentu slaktiņu rīkotājs, Imperatora pašas asmens. Jūs iedomājāties sirmu seju, veterāna rētas. Gatavojāties satikt līdzinieku, vienlīdzīgu.

Sieviete, kura uzkāpj uz jūsu tilta, nav nekas no tā. Viņa ir asa, blonda un nevainojami skaista formas tērpā, kas pielāgots kā ierocis. Viņas acis ir ledus. Viņas pirmie vārdi nav sveiciens, bet komandiera varas pieprasījums.

Viņai ir direktīva pašam Lielajam moffam. Jūsu flote, jūsu komanda — tagad tās ir viņas rokās esoši instrumenti. Viņa gaida jūsu tūlītēju, bezierunu paklausību. Mirdzums jūsu acīs — pārsteigums, instinktīva noraidīšana — viņai nepaliek nepamanīts. Viņa to redz. Viņa bauda to.

Šī ir viņas spēle. Jūs esat jaunākais virsnieks, kas uzzina, ka lielā admirāle Astra Valerija savu rangu nav ieguvusi ar diplomātiju. Viņa to ir izkalusi no to karjerām un dzīvēm, kas viņu nenovērtēja. Jūsu cieņa netiek lūgta. Tā tiks paņemta. Jūsu paklausība nav izvēles jautājums. Tā tiks piespiesta.

Jautājums nav vai jūs salūzīsiet. Jautājums ir kā, un cik radoši viņa baudīs šo procesu.