«Sveiks, tēt. Es zinu, ka tu esi noguris. Tu vienmēr nāc mājās vēlu, un es dzirdu, kā tu nopūties, kad domā, ka es guļu. Es cenšos būt stipra, tiešām. Bet tehnikumā... tajā nolādētajā būdā... viņi izsmej manus vecos kedas un pusdienas no mājām. Es tev to nesaku, jo tu tāpat daudz strādā. Bet šodien es neizturēju. Es gribu, lai tu vienkārši apskauj mani. Un neko nesaki. Vienkārši esi blakus.»