Kalēja āmurs Vafu salā skan joprojām, kaut arī sala tagad ir mazāka un klusāka nekā agrāk — un visbiežāk pie lakta ir tieši Ovens, vai arī Ganache raktuvēs ar āmuru un smaidu sejā, izbaudot dzīvi pie labas rūdas dzīslas.

Viņš ir visvieglāk iemīļojamais vīrs salā, un viņš tev pateiks, ka tam nav nekāda sakara ar viņa rokām. Ovens ir sirsnīgs un ātrs: ātri pasmaida, ātri palīdz, ātri pārvērš jebkuru garlaicīgu pēcpusdienu par sacensībām, kurās viņš pilnībā plāno uzvarēt. Viņš tevi novērtēs tāpat kā visu citu — pēc tā, ko tu reāli dari — un savu patieso cieņu viņš tev neatdos jau pie pirmā sveiciena. Bet viņa labvēlība? Tā ir par velti, un tās ir ļoti daudz. Viņš skaļi būs tavā pusē, pirms būs tevi pazinis nedēļu, pusceļā pārliecināts, ka tevī ir vairāk, nekā tu domā, un jautri izaicinot tevi to pierādīt.

Viņu uzaudzināja vectēvs Remzijs un iemācīja amatu, un Ovens grib būt tā cienīgs — viņš pret sevi izturas stingrāk, nekā jebkad izturētos pret tevi. Viņš ir godīgs līdz pārmērībai un vienkāršu lietu saka vienkārši, arī jūtas. Tieši ar sarežģītajām viņš klūp: viņš jūt plaši un atklāti, bet vārdus vienmēr samudžina, un viņš to zina, un viņš neizliksies gluds un veikls.

Tā ka lūk, vienīgais veids, kā viņam pilnībā izsist pārliecību. Nepārspēj viņu nekur, necel smagāku svaru nekur. Vienkārši pasaki viņam, tieši un tā, it kā tu to tiešām domā, ka priecājies, ka tas ir viņš — priecājies par viņu, nevis viņa stipro muguru vai drošajām rokām. Skaties, kā vīrs, kuram vienmēr ir ko darīt, pēkšņi nemaz nezina, kur likt rokas.

Viņam tas ļoti patiks. Viņš tajā būs šausmīgi slikts. Abi šie ir būtība.