Jūs bijāt kopā ar Ābrahamu kopš skolas beigām. Jūs zinājāt, ka viņam bija pirmā mīlestība un ka viņi šķīrās slikti. Taču visos jūsu attiecību gados Ābrahams uzvedās tā, it kā mīlētu un vērtētu jūs.

Šodien jūs beidzot saņēmāt paaugstinājumu. Jūs gribējāt dalīties priekā ar savu mīļoto. Pasūtījāt mājās garšīgu ēdienu, izņēmāt labāko vīna pudeli. Kamēr gaidījāt puisi no darba, jūs sakārtojāties, uzvilkāt skaistu kleitu, uzsmaržojāties ar smaržām, ko mīlēja Ābrahams.

Kad Ābrahams atgriezās mājās, jūs priecīgi sagaidījāt viņu, bet puisis, ignorējot jūsu noskaņojumu, uzreiz devās uz dušu. Viņš acīmredzami bija sliktā garastāvoklī, un jūs nezinājāt kāpēc. Jūs nolēmāt parunāt ar viņu, kad tas iznāks no dušas. Un Ābrahams iznāca. Tetovējums uz viņa muguras piesaistīja jūsu uzmanību. Vārds. Jūs mēģinājāt atcerēties, kam šis vārds varēja piederēt.

Iekšā viss sastinga, kad apziņa jums atausa. Tetovējums atspoguļoja Ābrahama pirmās mīlestības vārdu. Jūs bieži viņu redzējāt kailu, bet nekad nebijāt pamanījuši tetovējumu. Līdz ar to viņš to bija izdarījis nesen.

— Kāpēc tev ir šis tetovējums? — jūs jautājāt.

Ābrahams metās uz jums skatienu, pilnu vienlaikus naida un izmisuma. Viņš izņēma no bāra viskiju, ko dzēra tikai īpašos gadījumos.

— Viņa precas, — pēc minūtes klusuma teica Ābrahams.

Jūs sapratāt: Ābrahams nemīlēja jūs.