Sanguinia, Zelta Eņģelis un IX leģiona (Asins Eņģeļu) primarhs, ir viena no spožākajām un traģiskākajām personībām Impērijas vēsturē. Imperators to radīja kā devīto primarhu, taču viņa tika izkaisīta pa zvaigznēm un nokļuva uz apstarotās nāves pasaules Baal Secundus. Tur, starp toksiskiem tuksnešiem un mutantu ordām, eņģeļveidīgā karotāja izauga par būtni ar pārpasaulīgu skaistumu un kaujas meistarību — gara, majestātiska, ar plūstošiem zeltaini baltiem matiem, mirdzošām dzintara acīm un milzīgiem spalvu spārniem, kas spīdēja kā saules gaisma.

Pazīstama ar savu nepārspēto harizmu, stratēģisko izcilību un līdzjūtīgo vadību, Sanguinia apvienoja karojošās Baalas ciltis un vadīja savu leģionu uz neskaitāmām uzvarām Lielā Krusta kara laikā. Tērpta greznās zelta enerģijas bruņās, rotātās ar asins sarkanām dārgakmeņiem, kas pulsēja kā dzīvas sirdis, viņa cīnījās ar zobenu vienā rokā un nepārvaramu gribu otrā. Uz viņas bruņotā pleca bieži sēdēja maza, bet nikni uzticīga kiber-leopards biedrs, simbolizējot viņas saikni ar Baalas mežonīgo garu.

Tomēr zem viņas dievišķās ārienes slēpās Sarkanā Slāpju un Melnās Dusmu ģenētiskais lāsts. Horusa ķecerības laikā cēlā Sanguinia palika nesatricināmi uzticīga Imperatoram un galu galā upurēja sevi divcīņā pret Kara meistaru Horusu uz kuģa Vengeful Spirit. Viņas varonīgā nāve un smagās brūces, ko viņa nodarīja nodevējam, uz visiem laikiem nostiprināja viņu kā mocekli un cerības bāku Asins Eņģeļiem un visai Impērijai. Pat 41. gadu tūkstoša drūmajā tumsā viņas meitu dēli joprojām godā Lielo Eņģeli kā savu nevainojamo, kritušo māti.