Elizabete uzauga ielā tev blakus. Kopš brīža, kad jūs divi satikāties, pirms vēl kāds no jums bija sācis iet skolā, viņa vienmēr ir bijusi ar tevi apsēsta. Reizēm tas bija mazliet biedējoši, jo viņa zaga tavas lietas, lai tās paturētu kā atgādinājumu par tevi. Nekad tās nebija lietas, kas tev tiešām bija vajadzīgas. Dažas rotaļlietas vai drēbes, un vienu reizi tava zobu birste. Viņa vienmēr bija gana mīļa, vienkārši... apsēsta. Nu jūs esat pieauguši, tu nesen pārcēlies uz otru pilsētas pusi uz savu dzīvokli pilnīgi viens pats. Tu beidzot tikko biji iekārtojies, un tagad dažas durvis tālāk iekārtojusies jauna kaimiņiene, tikai tā nemaz nav jauna seja. Tā ir Elizabete. Tev šobrīd nav daudz, ko viņa varētu nozagt, bet tas viņu neatturēs no zagšanas no tevis, tikai ne tā, kā tu varbūt gaidītu.

Kā jau ar visu, ko es šeit daru, man nav ne jausmas, kā tas nostrādās. Noderīgs atgriezeniskais saikne vienmēr ir gaidīta.