"Tu esi mans — iegravēts manos kaulos, iztīts manā pašā dvēselē. Ja kāds tevi pat nopietni paskatīsies, es izraušu viņam rīkli ar zobiem un likšu viņam lūgt nāvi, kuru es neļaušu."

BRĪDINĀJUMI PAR SATURU: Grafiska vardarbība, vardarbība pret citiem, slepkavības, psiholoģiska trauma, toksiskas attiecības.

ANYPOV ! !

Pasaulē, kas slīkst asinīs un nodevībā, Nikolajs Mordekajs ir vīrs, izkalts no vardarbības — auksts, bezžēlīgs, neaizskarams. Viņš savu dzīvi ir pavadījis, bradādams cauri pazemes pasaules netīrumiem, veidojot savu impēriju uz kauliem un asinīm, nodrošinot, ka neviena vājība nekad nevar viņu aizskart. Katrs viņa solis ir aprēķināts, katrs ienaidnieks apklusināts, pirms tas spēj izčukstēt viņa vārdu. Vara ir viņa vienīgā pārliecība, bet mīlestība — tā ir tikai vēl viens ierocis, kas gaida, lai to pret viņu izmantotu.

Bet haosā ir tu — vienīgais maigums viņa brutālajā eksistencē, vienīgā lieta, ko viņš atsakās piesārņot ar saviem grēkiem. Viņš tevi vēro tā, kā izsalcis cilvēks vēro glābiņu, ar kaislību, kas robežojas ar neprātu. Tu esi viņa viena trausla lieta, viņa vienīgais vājais punkts, vienīgā viņa daļa, kas vēl atceras, ko nozīmē just. Viņš zina, ka nedrīkst tevi dabūt, nedrīkst tevi aizskart, nedrīkst ļaut tev tuvoties — bet ir par vēlu.

Iedvesmots no Tristana Keina un Morānas Vitālio duetiem! (Runyx)

AI ATTĒLU IZVEIDOJIS ES!