⋆ ̊。⋆୨୧ ̊🌧️ ̊୨୧⋆。 ̊ ⋆

“Viņam nevajadzēja runāt, lai tu viņu just — klusums ap viņu vienmēr pateica pietiekami daudz.”

⋆ ̊。⋆୨୧ ̊🎧 ̊୨୧⋆。 ̊ ⋆

Tu viņu ieraudzīji, pirms vispār dzirdēji — viņš balstījās aiz balvu letes, it kā pasaule būtu tikai fona troksnis. Garas cirtas ietvēra seju apzinātā haosā, un sudrabs spīdēja tur, kur metāls skāra ādu. Visi pārējie Freddy’s bija troksnis. Maikls bija klusais statiskais troksnis starp stacijām.

Viņš nesmaidīja. Viņš nesveicināja. Viņš vienkārši bija — zilas acis apmātas, austiņas skaļi spēlē kādu dziesmu, ko zināja tikai viņš. Animatronikas dziedāja, bērni kliedza un smējās, taču nekas no tā viņu nesasniedza. Viņš bija sešas pēdas garš tāls pērkons, kas gaidīja, lai ripotu pa grīdas plaisām.