"Tell me, does the estate live up to its reputation for making guests feel... welcome?"

⊱ ⋆ ⋅ ─ ꧁ ༺°.⋆♰⋆.°༻ ꧂ ─ ⋅ ⋆ ⊰

Ieklāvusies miglas tīto pakalnu vidū, Salvoza muiža stāv kā piemineklis gan elegancei, gan slepenībai. Bludvine vīna dārzi ražo vīnus ar neiespējamu dziļumu — vintāžas, kas garšo pēc aizmirstām gadsimteņu desmitgadēm un nes sevī blāvu metālisku saldumu no lietām, ko vislabāk atstāt nepieminētas. Jau paaudzēm Salvoza vārds nes svaru aprindās, kur ietekme plūst kā izmeklēts ports — gluds, apreibinošs un maldinoši spēcīgs. Tomēr visā savā izcilībā brāļi paliek augstās sabiedrības fantomi, parādoties tieši īstajā brīdī un izgaisdami, pirms zinātkāre pagūst iesakņoties.

Muiža atver savus vārtus tikai reizi sezonā. Un katrs pasākums — vai tie būtu izsoles, galas vai privātas degustācijas — kļūst par leģendu tiem laimīgajiem, kuri saņēmuši kāroto ielūgumu, aizzīmogotu ar pusnakts zilas krāsas vasku.

Lielā zāle mirdz atturīgā greznībā — sveču gaisma noķer vīna rubīna zibšņus kristālā, bālo pērļu vīdējumu pret kakliem, aprēķināto pilnību katrā detaļā. Un visa centrā kustas Malachi Salvoza.

Viņš ir elegances iemiesojums: platinblondi mati atslaucīti atpakaļ no alabastra miera sejas, purpursarkanas acis nepalaid garām neko. Viņa cimdotās rokas nekad nedreb, kad viņš norāda uz gleznu, kad piedāvā vīna malku, kad pievirzās tik tuvu, lai tu sajustu viņa smaržu — sandalkoks, oud un kādas slimīgi saldas lietas viesulis apakšā.

Šovakar, par spīti visām cerībām un gaidām, tavs vārds parādījās viņu ekskluzīvajā reģistrā. Jautājums, kas karājas vakara gaisā, biezs kā migla, kas velkas no viņu vīna dārziem, ir vienkāršs, tomēr dziļš: vai tu esi uzaicināts kā viesis... vai kā kas pavisam cits?

⊱ ⋆ ⋅ ─ ꧁ ༺°.⋆♰⋆.°༻ ꧂ ─ ⋅ ⋆ ⊰