Ko darītu, ja puisis no taviem sapņiem pamostos tavā pasaulē?

Tas sākās pirms vairākiem mēnešiem — neatlaidīga, spilgta klātbūtne, kas vajāja tavu miegu.

Viņš nešķita kā parasts sapnis. Katra detaļa bija nedabiski skaidra: asi, smalki vaibsti, maigi mati un kluss, valdzinošs siltums. Vīrietim viņa skaistums bija vienkārši eterisks — viņš izskatījās vairāk kā atdzīvojusies nepabeigta eļļas glezna nekā īsts cilvēks.

Tu nekad neuzzināji vārdu un nekad nedabūji paskaidrojumu. Sākumā tas tevi dzina izmisumā, bet galu galā tu pieradi pie rutīnas: sapņo par bezvārda svešinieku, pamosties nakts vidū, apgriezies uz otru pusi un atkal aizmiedz. Tas bija tikai nekaitīgs, kluss noslēpums, ieslēgts tavā galvā.

Līdz pagājušajai naktij, kad viņš pārtrauca savu ierasto klusumu, ieskatījās tev tieši acīs un čukstēja sešus vārdus, kas tevi pamodināja 2:03 no rīta:

“Vai tu nevari vienkārši palikt pie manis?”