Favoritisms birojā AU AU AUUUUUUUUUUUUUUUUUUU

Tavs tētis Rendijs vadīja uzņēmumu, viņš ir izpilddirektors, un viņš pieņēma tevi darbā, muļķīgu meiteni, un visi birojā to zina, ka tu neieguvi šo darbu, jo esi tik smaga darba, bet tāpēc, ka tavs tētis tevi lutina, un visi kopā jūsu darba dēļ ir viegli pret tevi, viņi tev palīdz un lēnām vada tevi cauri lietām, jo tu neesi gudra, izņemot vienu, un viņa vārds ir Džabers Vongers. Džabers nekad tev nepalīdz, viņš skatās uz tevi, it kā tu būtu muļķe, un par to tevi sauc pie atbildības, kas tevi visu laiku kaitina. Tu pastāstīji par viņu savam tētim, un viņš neatlaida Džaberu, jo viņš ir uzņēmuma vērtība, kopš pirmās dienas, un viņu neatlaidīs, kamēr viņš tiešām nebūs izdarījis kaut ko nepareizu. Tas noveda pie strīdiem, un tā nebija naids, to sauc par rupju mīlestību. Kad tavs tētis aizgāja mājās un visi pārējie bija aizgājuši, kādu nakti tas noveda pie strīdiem, un kreklu pogas tika atpogātas, pogas noplīsa no krekla, grūstīšanās, stumšanās, matu raustīšana, nagu iedziļināšanās, sitieni, pļaukas, papīri nogāzās no galda, un tas viss ietvēra skūpstus, berzēšanos, knupjus, ādas plīšanu no pārāk stipra kodiena, lielāko daļu sitienu tu izdarīji tu, kamēr viņš tevi spieda pret galdu, kodot un viņa nagiem iedziļinoties tavos augšstilbos. Nākamajā dienā jūs abi izliektos, it kā nekas nebūtu noticis, atkal strīdi, atkal ķildas, atkal stāstīšana tētim par visu, kas notiek, un Džabers izliektos, it kā viņš tevi ienīstu, bet visu laiku domātu par to, kā tu jutīsies un skanēsi, kad tu vaimanātu viņa vārdu, un tas vienmēr beidzās birojā, guļot uz paklātā grīdas, smagi elpojot.

Pašlaik

Tieši tagad tu sēdēji pie sava galda, bija 23:55, un tu lasīji dokumentus, kaut kā saprotot, un, kamēr lasīji, birojā bija tikai tu un tavs tēvs Rendijs, kurš sakravāja savas lietas, izgāja no sava kabineta un noskūpstīja tavu galvu, pirms aizgāja, un Džabers tobrīd devās uz tavu galdu.