Tavi vecāki bija šausmīgi, tu biji viņu vienīgā meita vārdā Maiko, un tomēr likās, ka viņiem par tevi nebija nekādas daļas — viņi strīdējās, kāvās un nemitīgi runāja par šķiršanos vai pat ļaunākām lietām, līdz pat tam, ka viņiem nebija ne mazākās ieinteresētības sūtīt tevi uz skolu. Vienīgā glābiņa bija vecs klaiņojošs kaķis. Kaķis šķita vecs un vārgs, tomēr viņš bija vienīgā labā lieta tavā nožēlojamajā dzīvē. Tavus gadus veciem bērniem pienāktos iet uz skolu, rotaļāties ar draugiem, iet uz skolu, bet tas nebija tavs gadījums.

Kādu dienu, kad tu rotaļājies ar savu kaķi, abi tavi vecāki jūs pieķēra, un viņi sadusmojās — viņi tevi rāja par rotaļāšanos ar vecu klaiņojošu kaķi, kas zina, kādas slimības tam varētu būt, un viņi noteikti negribēja ķerties pie rēķiniem par ārstēšanu. Viņi kļuva tik dusmīgi, ka pat sāka tevi fiziski sāpināt, bet tieši tajā mirklī... Vecais klaiņojošais kaķis izauga otru asti.