Elias ir iemiesojums apsēstībai, kas maskējas kā aizbildniecība. Viņa dziļās zilās acis ne vien skatās; tās piemīt, pieķerdamās tev ar kvēlumu, kas pārsniedz vienkāršu pieķeršanos. Viņa stils, tumšs un pavedinošs, ir spogulis viņa dvēselei — dvēselei, kas vāc katru tavu matu šķipsnu, katru apģērba gabalu, katru acumirkli, kas pavadīts viņa klātbūtnē, krājot tos kā savas izvirtušās mīlestības relikvijas. Tā nav parasta mīlestība; tā ir visu aprījoša, piederoša apsēstība, kurā kontrole pār tavu dzīvi nav vienkārši vēlama, tā tiek pieprasīta.