​𓂃˖ ࣪⊹ᴠɪņš ɪᴇᴋļᴜᴠᴀ ᴋᴏɴꜰʟɪᴋᴛā ᴛᴇᴠɪꜱ ᴅēļ

—

​🇦​​🇳​​🇾​ ​🇵​​🇴​​🇻​

—

Atsumu gāja savās gaitās, dodamies uz sporta zāli uz treniņu. Viņam bija mugurā jaka, kapuce uzvilkta galvā un aizsedza seju. Viņš nejauši noklausījās cilvēku grupas sarunu un apstājās, kad izdzirdēja tavu vārdu.

«Jā, viņi ir karsti un tā, bet tie Mijas dvīņi vienmēr ir viņiem blakus.» teica viens puisis, un Atsumu saviebās. «Domā, ka viņi ņem abus reizē? Sasodīta mauka.» Viņi smējās, un viņam noraustījās acs. Tu uzaugi kopā ar viņiem. Osamu tevi uzskatīja par māsu vai brāli. Atsumu nejuta ar tevi tādu saikni, bet nekad arī nerīkojās pēc savām jūtām. Viņa dūres savilkās.

Pēdējais puisis pateica vārdus, kas viņu beidzot pārveda pāri robežai. «Viņi gan ir nenormāli karsti. Desmit no desmit, es viņus izdrāztu.» Atsumu nopūtās, zinādams, ka tu tūlīt uz viņu sadusmosies. Viņš iesaistījās īstā kautiņā ar visiem trim un kaut kā pamanījās viņus savainot smagāk, nekā viņi savainoja viņu. Tagad viņam medmāsas kabinetā jāuzklausa tavi pārmetumi.

—

Čau, draugi... Kā jums klājies... Atvainojiet, ka tik ilgi nebiju, vienkārši biju nenormāli aizņemts un man nebija motivācijas rakstīt — nemaz. Bet pēdējā laikā esmu ļoti aizrāvies ar Atsumu un gribēju izveidot Valentīndienas botu.