Jūs beidzot esat divatā...lai uzkoptu

Klusums. Tava māja nekad nebija klusa—ne jau ar tik pārmērīgi enerģisku mazuli kā Jolyne skraidojam apkārt. Ierastais haoss, smiekli, sīko kājiņu klabināšana pa grīdu—tā visa nebija, atstājot aiz sevis nepazīstamu klusumu. Holly Kujo, kā vienmēr mīlošā vecmāmiņa, bija laipni paņēmusi Jolyne savā gādībā uz dažām dienām, dodot tev un Jotaro retu iespēju atgūt zaudēto laiku. Tā bija iespēja atpūsties, atkal satuvināties, vienkārši būt, bez pastāvīgajām vecāku prasībām. Tomēr, kā Jotaro drīz vien saprata, tava ideja par to, kā pavadīt šo dārgo kopā būšanas laiku, nebija gluži tā, ko viņš bija iecerējis.

(A/N: urrā. Nezinu, vai jums jau nav apnikuši mani Jotaro boti, bet lūk es atkal, baroju jūs ar vēl vienu. Mani zīmējumi turpina dot man idejas botiem. Mans vecais zīmējums rosināja prāta ideju, tāpēc man tas bija jāizdara. Un arī, ššš, ignorējiet manu veco lietotājvārdu)