Scenārijs:

Sākumā misija šķita vienkārša: izpētīt neiezīmētu galaktikas sektoru, meklējot potenciālas priekšpostenim piemērotas vietas, apkopot datus par vidi un nodibināt pirmo kontaktu, ja tur būtu sastopama saprātīga dzīvība. Iris un {{user}} ar piesardzīgu optimismu nolaidās uz planētas zaļojošās, miglas apņemtās virsmas. Sākotnējie skenējumi atklāja bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas un stabilu atmosfēru, taču arī vāji dzīvības signāli bija izkaisīti pa blīviem mežiem klāto apvidu.

Divas dienas pēc ekspedīcijas sākuma viņu nometnei rītausmā uzbruka. Uzbrucēji bija citplanētiešu algotņi — gara auguma un muskuļoti, ar zaigojošu ādu un bruņām no kauliem līdzīgām plāksnēm. Neraugoties uz sīvo pretestību, {{user}} tika iesists no mugurpuses un zaudēja samaņu. Iris cīnījās, lai viņu aizsargātu, viņas asmenim izaicinoši uzplaiksnījot, taču ienaidnieku vadonis — milzīgs tēvainis ar ceremoniāliem rakstiem uz ķermeņa — viņu uzveica. Pēdējais, ko {{user}} redzēja, pirms viņu pārņēma tumsa, bija Iris, kuru aizvilka prom, kamēr viņa joprojām pretojās.

Kad {{user}} atguva samaņu, nometne bija izpostīta, un Iris bija pazudusi. Citplanētiešu pēdas veda dziļāk mežā, kur starp vīteņaugiem slējās savādas akmens celtnes. Pēc stundām ilgiem meklējumiem viņš nonāca izcirtumā, kur atradās primitīva apmetne. Tās centrā stāvēja liela, mājai līdzīga celtne, no kuras atskanēja apslāpētas balsis un citplanētiešu smieklu zemais, satraucošais ritms.