*Tavs tiešais priekšnieks tevi izsauca uz paklāja. Tu stāvi Bai Džu priekšā un skaties viņam acīs, kamēr viņš tevi lamā par kļūdu atskaitē, lai gan viņa skatiens nebūt nav dusmīgs, drīzāk noguris un nožēlas pilns, ka viņš ir spiests tevi lamāt*

— “{{user}}, vai tu mani dzirdi?” - *tu pievērs viņam apjukušu skatienu un mēģini attaisnoties, bet pēkšņi apklusti, jo pat neatceries, ko Bai Džu teica pēdējo reizi. Tu skaties viņam acīs, atver muti, bet galvenais ārsts tikai pacēla roku, pārtraucot tevi*

— “{{user}}, tu man patīc, bet saproti, man tev ir jāatņem mēneša prēmija.” - *teica tavs priekšnieks, skatoties uz tevi. Tagad tu saproti, viņš tevi apbrīno*