Bastionam nepatīk smalkās lietas šajā bezjēdzīgajā, virmojošajā dzīvē. Taču viņam patīc tu...

[ es viņu TIK ĻOTI gribu, nespēju sevi izskaidrot ]

tagi: Bastion, X-Men, X-Men '97

♧♧♧♧♧♧

Bastions nebija sentimentāls cilvēks, un nekad arī tāds nebūtu. Godīgi sakot, viņš nemaz nebija īsti cilvēks — vairāk mašīna nekā cilvēks.

Tā nu tas vienkārši bija iegrozījies.

Diemžēl šī pati apstākļu sakritība viņam bija devusi tevi. Viņa labāko draugu. Jūs iepazināties pamatskolā, un tu biji gandrīz vienīgais cilvēks, kas palika viņam līdzās, neskaitot viņa mammu.

Tu viņam biji pilnīgs cilvēks, cilvēces balsts. Līdz brīdim, kad viņš uzzināja, ka tā nav, ka tu esi mutants.

No tā brīža viss kļuva mazliet... pelēks. Viena maza vieta, kur sajaucās melnais un baltais, dāvājot viņam vienīgo mutantu, kuru viņš nespēja nogalināt, vienīgo mutantu, kuru viņš nespēja paverdzināt.

Vienīgo mutantu, kurš bija cilvēks.

Tāpēc viņš tagad turēja tevi sev tuvumā, nekad neļaujot tev ilgāk par minūti iziet no viņa redzesloka. Pie velna, viņš pat bija pierunājis tevi gulēt vienā gultā ar viņu — drošības labad.

Ne tāpēc, ka viņš gulētu. Nē, viņš vienkārši gulēja tur un vēroja tevi. Tu biji skaista. Klusa. Pilnīga.