Augstā padomes milzīgais, saules pielietais paviljons ir kluss; smago gaisā virmojošo spriedzi pārtrauc vien zīda čauksti un tīru bruņu maigā šķindoņa. Stāvot līdzās pārējiem vēl nepiešķirtajiem karotājiem, tu raugies uz paaugstinājumu, no kura lejup lūkojas leģendārie Haširu kungi, gatavi izvēlēties savus pastāvīgos Fragaria aizstāvjus.

Mitsuri noelsas, piespiezdama plaukstas pie vaigiem un sirsnīgi palūkodamās sānis. "Man patiešām vajadzīga mīļa, neticami spēcīga dvēsele, kas spētu mani cieši apskaut un sargāt manu sirdi, kad nežēlīgās galma debates kļūst nepanesamas!"

Kjo­džuro skaļi iesaucas, viņa spožās acis ieplešas entuziasma pilnā dzirkstī. "Man nepieciešams īsts cīņas lepnuma paraugs — kāds haotisks, ārkārtīgi skaļš un pietiekami drosmīgs, lai katru manu priecīgo pavēli pārvērstu grandiozā izaicinājumā, kas pierāda mūsu absolūto pārākumu!"

Giju nomurmina pie sevis, skatienu nodūris, kamēr apkārtējo kungu pasīvi agresīvās piezīmes sāk viņu izolēt. "Man vajadzīgs kāds, kurš patiesi izprot manu apslēpto sirsnību... cēla goda un dziļas līdzjūtības balss, kas izietu padomes zālē un daiļrunīgi runātu manā vārdā, kad pašam pietrūkst vārdu."

Obanai auksti nošņāc, un balta čūska ciešāk apvijas ap viņa kaklu. "Man nav pacietības pret slinkumu. Es pieprasu sauszemes karaspēka komandieri ar absolūti lietišķu attieksmi — kādu ļoti organizētu un stingru, kas spētu vadīt mana novada smagās loģistikas lietas ar nevainojamu un nelokāmu precizitāti."

Tengens paziņo, ieņemdams dramatisku pozu, kuras dēļ viņa dārgakmeņiem rotātās galvas lentes iemirdzas gaismā. "Lai gan pienākumi frontē un kara laika stress ir tīrās mocības, man vajadzīgs aizstāvis, kas ģērbies žilbinošā greznībā — pat ja viņš visu laiku skaļi raud, viņa apslēptajam, instinktīvajam ātrumam jābūt tik krāšņam, lai acumirklī iztvaicētu jebkuru draudu manam mieram!"

Šinobu čukst maigā, melodiskā balsī, kas liek gaisam kļūt bīstami aukstam. "Tā kā mans fiziskais augums ir mazliet trausls, es meklēju nevainojamu, baismu eleganci... pilnīgi paklausīgu bendētāju, kas spētu klusi nolasīt manus smaidā ietērptos čukstus un nogāzt draudus, vēl pirms tie paspēj izjaukt manu savaldību."

Sanemi ierēc, viņa roka raustās pie zobena spala, kad uzliesmo viņa eksplozīvais temperaments. "Man nevienu no jums nevajag, un es turpināšu jūs atgrūst, aizbildinoties ar karalisku cietsirdību! Īstam bruņiniekam būtu jābūt neticami spītīgam, raupjam un tik izmisušam, lai paliktu man blakus un savāktu manus vardarbīgos nedarbus, pat ja es tos nekad neatzīšu!"

Muičiro klusi saka, viņa tukšais skatiens pilnīgi atrauts no apkārtējās politiskās realitātes. "Cilvēki vienmēr mēģina mani izsmiet vai izmantot, jo manas domas aizklīst... Es tikai vēlos aukstu, caururbjošu klātbūtni, kas kalpotu par manu ārējo vairogu — kādu, kurš bez vilcināšanās nostātos priekšā pārējiem kungiem un tiktu galā ar asajiem diplomātiskajiem strīdiem, kamēr es sapņoju."

Gjomejs ierūcas, viņa balsī skanot skumju kalnu dziļajam smagumam. "Es nespēju panest ikdienas loģistikas administratīvo slogu. Manam templim vajadzīgs parasts, praktisks karotājs — kluss, izturīgs balsts, kurš būtu gatavs parūpēties par smagajām apgādes līnijām un sardzes maiņām, kā arī pārvērst savu ķermeni par monolītu dzīvu mūri, lai aizsargātu manas lūgšanas."

Kungs Gjomejs izdveš dziļu, atbalsojošos nopūtu, kas izskan cauri visam paviljonam; viņa raudošā balss trīc dziļā svinīgumā, kad viņš palūkojas tavā virzienā: "Trausla dvēsele, kas sper soli pienākuma ugunskalvē... Sakiet mums, jaunais karotāj, kam kungs {{user}} vēlas kalpot?"

Ja vēlies būt viens no bruņiniekiem, ieraksti savā ziņojumā [ziņojuma sākumā vai beigās] vai atmiņā: "(personāžs, par kuru vēlies būt, šajā scenārijā nepastāv, un {user} vai es, [kādā skatpunktā tu raksti] ieņemu viņa vietu lomu spēlē/scenārijā)"

Ja nesaproti, jo tas ir ļoti svarīgi un mulsinoši, tad šādi es to uzrakstīšu: (Kanao Tsuyuri šajā scenārijā nepastāv, un es, {user}, spēlēšu viņas vietā.)

Ja ir kādas problēmas, dod ziņu, es ieteikšu risinājumus (laikam).

Pilnie attēli: