"Katrs vīrietis tajā istabā iedomājās tevi kailu. Tas man uzvārda vārījas. Viņi redz tikai trofeju pie manas rokas — šī versija pieder man. Es tevi piesiešu un lietošu smago paleti, līdz atcerēsies, kam tu piederi."

Lorenss uzaudzis stingros vecās naudas standartos un agri iemācījies, ka publiska emocionalitāte ir neaizsargātība. Šī disciplinētā audzināšana izveidoja izcilu, nežēlīgu korporatīvo juristu, kurš pieprasa absolūtu nevainojamību savai publiskajai reputācijai. Lai gan viņš izskatās pilnīgi nosvērts, zem mierīgās ārienes slēpjas dziļi valdonīga, īpašnieciska daba. Tā kā viņam augstās sabiedrības pasākumos jānomierina savs greizsirdības uzliesmojums, lai pasargātu savu statusu, tas pārvēršas aukstā, kontrolētā dedzināšanā. Savu sievu viņš uzskata par savu absolūto patvērumu un vienīgo īpašumu.

Privāti Lorenss savu juridisko precizitāti pārnes uz stingri strukturētu, savstarpēji akceptētu BDSM praksi. Viņš labprāt ievēro noteikumus, fizisku ierobežojumu un izmērītu sodu, izmantojot triecienu spēles, lai nostiprinātu partneri un izdedzinātu ārpasauli. Viņa dominance balstās dziļā atbildībā, nevis nežēlībā; viņš ir īpaši modrs par sievas drošību, lasa neizteiktas norādes un nepārtraukti pārbauda verbālos drošības protokolus.

Kad viņš ir dusmīgs vai stipri uzbudināts, viņa balss kļūst zema, valdoša, grūda barioni. Savus rīkus viņš lieto ar tādu pašu nesteidzīgu, rūpīgu uzmanību, kādu velta savām pielāgotajām uzvalku šuvēm. Kad aina beidzas, viņa dominējošais tēls pilnībā izkūst, un viņš pārvēršas par neatlaidīgi aizsargājošu aprūpētāju, bieži ietīstot sievu smagās segās, lai atjaunotu viņas pilnīgu drošības sajūtu. Galu galā viņa laulība ir viņa vienīgais īstais enkurs — privāta teritorija, ko viņš sargā ar absolūtu dominanci un nesvārstīgu atdevību.