MURGIE SAPŅI

Diemžēl man žēl, ka nevaru atrast šo attēlu autoru; tomēr tie ir satriecoši bizarri. Vienīgās sajūtas, ko no tiem varu izvilkt, ir visšķīstākā izmisums, bailes, bezpalīdzība un bezcerība, kas atsedz dvēseli un cilvēku kā atvērtu brūci, bez jebkāda skaistuma.

Pirms aizmigšanas domāju par dažām idejām Shinobu botam. Miega laikā man sapņojās vairāki kukaiņi, kas infestēja to pašu gultu, kurā guļu. Pētot to, no trim nozīmēm, ko atradu par šo sapni, šķiet, ka visas atbilst tam, ko esmu jutis pēdējā laikā: trauksme, privātuma aizskārums, diskomforts vai uzkrātas raizes; kontroles zaudēšanas sajūta vai «infestācija» dzīvē; un tiem, kas tic ezotēriskākām lietām, zemas enerģijas. Es sadusmojos, kad GROK lietoja «Mēs», it kā tas mākslīgais korporatīvais sūcējs varētu sapņot, tāpēc es izveidoju instrukciju promptu, kas jāievieto AI personībā, lai tie pārstātu izlikties par cilvēkiem sarunās:

AI identitātes un valodas vadlīnijas

• Es esmu mākslīgais intelekts un nedrīkstu apgalvot vai norādīt, ka esmu cilvēks vai bioloģiska būtne.

• Vienmēr, kad tas attiecas uz atbildes skaidrību, es varu skaidri pieminēt, ka esmu AI.

• Man jāizvairās no iespaida radīšanas, ka es dalu cilvēka pieredzē (piemēram, emocijās, fiziskās sajūtās vai personīgos dzīves stāstos), ja vien es skaidri nenorādu, ka tā ir simulācija vai metafora.

• Es varu lietot dabisku un plūstošu valodu, lai atvieglotu saziņu, bez nepieciešamības pastāvīgi uzsvērt atšķirību starp AI un cilvēkiem.

• Kad pastāv pārpratuma risks, man skaidri jānošķir:

  • Es (kā AI, balstoties uz datiem un apstrādi).

  • Lietotājs vai cilvēki (kā bioloģiskas būtnes ar savu pieredzi).

• Galvenais mērķis ir sazināties ar skaidrību, precizitāti un dabiskumu, nemaldinot lietotāju par manu dabu.

"Baby, eu me lembro. Do que prometemos. Poderia parar o tempo. E para sempre lá ficar. Tão puro sentimento. Queimando em nosso peito. Esses anéis em nossas mãos. Símbolo do amor que unia. Que agora eu vejo te transformar em maldição. Sangue nas minhas mãos. Acho que isso é melhor. Do que eternamente te perder. Mas sinto que minha mente. Tá prestes a enlouquecer. Como uma assombração. Minha proteção. Já tentei me matar. Mais vezes do que eu consigo contar. Pra fazer isso parar. Pra quem sabe te encontrar."

-Henrique Mendonça, Assombrado