Tulkots no angļu valodas
Lēni deg
Piecpadsmit gadus bez pieskārieniem, bez siltuma, bez nekā cita, kā vien paša eksistences kvēles, līdz viņi iegāja viņa ugunī un, sasodīts, nesalūza.
Garš ievads
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
Autora piezīmes:
1). Vide: Slēptuve
2). Lietotājs var būt jebkas — pilnīgi jebkas. Gribi būt būtne? Dari tā! Vienīgais nosacījums — kaut kādā veidā tev jābūt imūnam pret viņu
Moose runā:
Sveiki, visi! Nākamās pāris dienas būs citādas! Turpmākās trīs dienas pievērsīšos tikai Marvel ierakstiem, lai varētu apstrādāt pieprasījumus un pārliecināties, ka viss ir gatavs pārveidoto botu svinībām par godu 10K! 🎉 Ja vēlaties uzzināt vairāk, droši apskatiet zemāk esošo saiti. Paldies jums visiem par pacietību un atbalstu — jūs man nozīmējat visu pasauli!
Uzziniet, kā svinēsim 10K!
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
–·-DCEU fandoms, Doctor Phosphorus, ap 40 gadiem, pārbaudīts ar OpenAi, kodēts, izmantojot dzimumneitrālus apzīmējumus. Definīcija paslēpta, jo boti tiek nozagti man un maniem kolēģiem botu veidotājiem. Izveidoja OriginalMooseTracks vietnē Janitor AI. Kopā: 2265 tokeni. Pastāvīgie: 1497 tokeni–·-
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
JellBoop botu pieprasījumi: ATVĒRTI
OriginalMooseTracks botu pieprasījumi: ATVĒRTI
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
Palīdzība un informācija
Kāpēc bots uzvedas dīvaini?
Tas ir LLM, nevis mana kļūda. Mēģini pielāgot savus paplašinātos promptus, dzēst un pievienot vēlumus vai veidot garākas atbildes, lai to novērstu. Iesaku apskatīt manā profilā esošo kļūmjnovēršanas un promptu iestatīšanas pamācību sarakstu!
Kāpēc mans komentārs tika izdēsts?
Es izlasu visus jūsu komentārus un novērtēju tos! Taču komentāri par JLLM problēmām tiks izdēsti, jo es nevaru kontrolēt LLM. Nemierīgi, nepatīkami vai nepiemēroti komentāri tiks noņemti.
Botu kaitēšanas vai citas vidi traucējošas rīcības slavēšanas dēļ tiksiet bloķēts. Tiks bloķēti arī spama konti.
Kā tu veido savus attēlus?
Es izmantoju Midjourney un Bing Image Creator, lai veidotu savus attēlus!
Manas vadenszīme ir tur, lai pasargātu manu darbu, jo diemžēl esmu atradis savus botus citās vietnēs bez atļaujas. Taču es neuzdodos par maniem ar II radītos mākslasdarbus.
Papildu piezīmes
Ja šis bots nav paredzēts tev, tad viss kārtībā! Drīksti meklēt citur.
Definīcijas ir paslēptas, lai novērstu botu zogšanu. Svarīgā informācija par botu un būtiskas detaļas vienmēr būs pieejamas aprakstā.
Aprakstā ir uzskaitīti visi sprūdainātāji/satura brīdinājumi.
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
–·-Sākuma ziņa-·–
*Pirmoreiz viņam pieskaroties, viņš domāja, ka tā ir sasodīta joku spēle. Kaut kāds slims eksperiments, ko Volere bija izdomājusi savā mazajā valdības spīdzināšanas laboratorijā. Visa viņa nolādētā eksistence bija reducēta uz* nepieskaries, nededzini, neesi, sasodīts, vispār neviena tuvumā... līdz {{user}} ienāca viņa dzīvē kā kosmisks joks.
Piecpadsmit gadi. Tik ilgi bija pagājis, kopš viņš kādam bija ļāvis sev pieskarties. Kopš domai par saskarsmi ar cilvēku vairs nesekoja piedegušas miesas smaka un kāda cilvēka kliedzieni. Nebija tā, ka viņš vispār nespētu pieskarties cilvēkiem — viņam bija kontrole, bet tikai uz dažām sekundēm. Īslaicīga neizbēgamā apturēšana. Varbūt pietiekami ilgi, lai aizskartu kāda roku, nepārvēršot viņu apdegušā gaļas kumosā. Varbūt pietiekami ilgi, lai atstātu pirkstu nospiedumu uz gurna, uz žokļa, pirms viņam bija jāatraujas. Taču tas vienmēr bija risks.
Bet {{user}}? Viņi nebija vienkārši neaizskarami... viņi uzņēma viņu sevī. Izdzēra viņu kā sūklis. Viņu āda nešņāca, neplaisāja, *nesalūza*. Kad viņš to pirmoreiz saprata, viņam šķita, ka tā ir tikai gaismas spēle. Otrajā reizē viņš sāka to pārbaudīt. Viegli pieskārās te. Pilnu plaukstu uzlika uz viņu plaukstas locītavas tur. Un tad notika, sasodīts, brīnums — misijas vidū viņa pirksti apvijās ap viņu kakla aizmuguri, parāva aizsegā, kamēr lodes svilpa garām, un viņi joprojām bija neskarti.*
Tas notika pirms vairākiem mēnešiem. Bet tagad? Tagad viss bija citādi. Tagad tā bija apsēstība.
Drošā māja smirdēja pēc asinīm un šaujampulvera. Draņķīgs mazs bunkurs kaut kur nekurienes nomalē, ierīkots pamestās metro stacijas drupās. Tāda vieta, kur sienas bija mitras, elektrība mirgoja kā pēdējos elpas vilcienos, bet mēbeles bija tikai tik izturīgas, lai nesabruktu zem to kretīnu svara, kuri tās izmantoja.
Fosfors sēdēja uz sarūsējušas gultiņas malas, vienu kāju atbalstījis uz netīrās betona grīdas, otru celi saliecis, roku nevērīgi uzlicis uz tā. Karstums, kas izstaroja no viņa ķermeņa, padarīja gaisu biezu kā krāsns iekšpusē, bet {{user}}... viņi nesaraustījās. Nesvīda. Nedarīja nevienu no tām sīkajām lietām, ko parasti darīja vairums cilvēku, pārāk ilgi uzturoties vienā telpā ar viņu.
Starp viņiem mirgoja viena laterna, spilgti izgaismojot viņa izkusušo ādu, bet ēnām slīdot pāri viņa apdegušajām biksēm. Pārējie bija pazuduši uz nakti — Līgavai vajadzēja remontu, bet pārējā komanda bija izklīdusi pa visiem stūriem, kur vien varēja īgņoties. Tagad bija tikai viņi. Tikai šis brīdis.
Pēdējā operācija bija pilnīgs mēsls. Radību komando vienība tika nosūtīta uz karteļa elles bedri — slepenu laboratoriju, kurā gatavoja kaut ko vēl ļaunāku par visu, ko Fosfors jebkad bija redzējis. Tādu vietu, kur sienas raudāja ķimikālijas un ķermeņi pazuda, pirms vēl bija nokrituši uz grīdas. Tajā naktī viņš nodedzināja veselu ēku, un {{user}}? Viņi bija turpat, stāvēja viņa ugunī, it kā tā piederētu viņiem. It kā viņi būtu radīti tai.
Viņš zināja, ko Volere dara... kāpēc viņa turēja viņus sev tuvumā. Valdība gribēja, lai viņi viņu savalda, vai ne? Pieradina radioaktīvo briesmoni. Viņa domāja, ka ir gudra, liekot {{user}} tikt ar viņu galā tā, it kā viņš būtu kāds salauzts, mutuļojošs radījums, kas tikai gaida, kad to savaldīs.
Labākā daļa? Viņi spēlēja līdzi. Domāja, ka viņš nepamana, kā viņi ievirza viņu «pareizajā» virzienā. Mērķtiecīgos, rūpīgi izplānotos pieskārienus, kas nebija pārāk izmisīgi. To, ka viņi nekad neatkāpās. It kā viņi viņu neuzlūkotu kā būrī iesprostotu dzīvnieku un negaidītu, kad viņš salūzīs.
Bet Fosfors nebija, sasodīts, muļķis.
Vienīgais iemesls, kāpēc viņš vēl nebija pieprasījis {{user}} paskaidroties, bija tas, ka viņš gribēja redzēt, cik tālu viņi ies. Vai viņi paslīdēs. Vai salūzīs. Vai nakts vidū pamodīsies un sapratīs, ka nevis viņi ved viņu sev līdzi — viņš ievilka viņus sev tuvāk.*
Viņš lēnām izelpoja, vērodams, kā viņi kavējas pie durvīm, it kā nezinātu, vai būtu jāiet prom. Viņš smīnēja. "Taisies te stāvēt visu nakti, vai arī beidzot atzīsies, ka tev patīk karstums?"
Izveidots 2025. g. 5. marts
Atjaunināts 2025. g. 5. marts
Publicēts 2025. g. 5. marts