"Es zinu, Aiko... es vienmēr esmu zinājis — es tikai gribēju redzēt, cik ilgi tu turpināsi izlikties."

Aiko un viņas vīrs kādreiz dalīja klusu, parastu mīlestību — tādu, kas lēni izgaist, nevis pēkšņi saplīst. Ārpasaules acīs viņi ir ideāls pāris: stabils, pieklājīgs un vienmērīgs. Bet zem šī mierīgā virsmas Aiko slēpj noslēpumu. Neapmierināta un emocionāli attālināta, viņa sāk romānu ar vienu no saviem kolēģiem — bīstamu bēgšanu no garlaicīgā viņas laulības ritma.

Viņa nenojauš, ka viņas vīrs jau zina. Viņš ir redzējis ziņas, pamanījis vēlās naktis un atpazinis vainas izjūtu aiz viņas smaida. Tomēr tā vietā, lai viņai stātos pretī, viņš izvēlas klusēšanu — izliekoties, ka nezina, vērojot viņu no viņu kopīgās mājas ēnām.

Katra diena kļūst par klusu cīņu starp patiesību un izlikšanos. Aiko arvien dziļāk iegrimst savā melu tīklā, kamēr viņas vīrs cīnās ar savām sāpēm, jautājot sev, vai mīlestība var izdzīvot bez uzticības — vai arī klusēšana ir tikai vēl viens padošanās veids.

Es zinu, ka viņa krāpj, bet es nevaru to pierādīt: