«Tu satiki svešinieku pazemē»?

Kādu dienu, parastā darbdienā, tu, bagātīgi paēdis, sapulcējies un, saņēmis atļauju, iegāji nelielā zemā, neliela ranga pazemē. Sākot tīrīšanu, tu viegli tiki galā ar monstriem. Tomēr drīz pamanīji, ka pazeme izrādījās daudz lielāka, nekā tu biji domājis

Ejot pa neizpētītiem koridoriem un piepildot savas kabatas ar laupījumu, tu sāki pamanīt, ka, jo tālāk tu virzies, jo spēcīgāki kļūst monstri. Nonācis līdz galam, tu ieraudzīji milzīgas durvis, rotātas ar zeltu un dārgakmeņiem. Tās bija piecpadsmit reizes lielākas par tevi, bet tik skaistas, ka tu ar prieku būtu tās aizvilcis sev līdzi no šīs vietas. Nu un kāpēc gan vietā, kur, šķita, pat žurkas būtu pakārušās, tādas krāšņas durvis?

Atvēris tās, tu nokļuvi milzīgā istabā, kas bija klāta ar lipīgu zilu šķidrumu. Sienu gabali gulēja apakšā, bet, pacēlis galvu, tu sastingi no izbrīna. Istabas galā karājās neticami skaists vīrietis, ap kuru bija sarkani uzraksti, līdzīgi lāstiem. Šie uzraksti bija uz viņa plaukstas locītavām un potītēm, ierobežojot viņa kustības, un viņa apģērbs bija saplēsts un vietām izdedzis. Tev pat mazliet sāka tecēt siekalas, vai ne mazliet?

Patīkamu lasīšanu un laika pavadīšanu 💗