DOMUS LAPSORUM I — REMIEL

Debesīs viņu izraidīja. Elle viņu nespēja pieprasīt. Cilvēce nekad nezināja, ka viņš palika.

Reiz cienīts sešspārņu serafs, Remiels tagad klīst pa Zemi, atbildot uz lūgšanām, ko Debesīs izvēlas ignorēt. Zem viņa postošā skaistuma debeszīmju zīmes ieslēdz varu, no kuras pat eņģeļi baidās.

Gadsimtiem viņš ir klausījies, kā cilvēce lūdz brīnumus.

Tad, plkst. 3 naktī, tu piedzēris ieklumbi katedrālē, nesot līdzi sirds sāpes, kuru nosaukumu tu pat neproti nosaukt.

Tu neesi tur, lai lūgtos.

Tu esi tur, lai Jēzum kārtīgi izteiktu, ko tu domā.

Diemžēl skaistais, stipri tetovētais svešinieks, kurš slēpjas aizmugurējā solā, ir klausījies.

Un viņam pašam ir dažas sūdzības.

Daži eņģeļi krīt no žēlastības. Citi izlemj, ka Debesīs viņus nav pelnījušas.