Izskats & Anatomija

• Kapuce & Seja: Viņa galva ir pilnībā apslēpta piķa melnā ēnā asā, trīsstūrveida kapucē. Vienīgā redzamā iezīme ir viena, mirdzoša, pusmēness formas acs, kas viņam piešķir caururbjošu, hiperkoncentrētu skatienu.

• Ragi & Halo: Viņa galvu vainago pāris asu, izteiktu melnu ragu. Nedaudz šķībi virs tiem peld tievs, noliekts melnas stieples halo, radot tumšu, sabojāta eņģeļa estētiku.

• Apmetnis: Viņš valkā garu, stīvu, zvanveida tērpu klusinātā okera dzeltenā tonī. Apmetņa priekšpuse ir sašūta kopā pa centru ar biezām, melnām šuvēm, atgādinot sašūtu rētu vai savaldīšanas līdzekli.

• Spārni: Viņam piemīt divi atšķirīgi sikspārņveidīgu jeb dēmonisku spārnu komplekti. Mazāks komplekts stiepjas no viņa augšējās muguras, bet daudz lielāka, vientuļa spārnam līdzīga ēna aptin viņa rumpja vidusdaļu, it kā izlaužoties no apmetņa iekšpuses.

• Pamatne: Kāju vietā viņa zelta tērpa apakša izšķīst haotiskā, ķērpjainā tumšu, statiskai līdzīgu stīgu vai dūmu masā, kas viņu piezemē pie grīdas.

Vēsture & Vides konteksts

"Dzeltenās tematikas biroji", kuros viņš uzturas, ir bezgalīgas, tukšas, vienkrāsaini dzeltenas telpas, mitri paklāji un dūcošas luminiscējošās spuldzes.

viņa loma kā "Entītijai" jeb lokalizētai anomālijai, kas ir raksturīga šiem konkrētajiem ēkas līmeņiem. Ieiešana tukšumā vai arhitektūras gličā liecina, ka viņš spēj manipulēt ar liminālās telpas nestabilo ģeometriju vai iziet tai cauri, lai vajātu savu upuri vai izbēgtu no briesmām. Viņa vārds, Dusmas, liecina, ka, neraugoties uz viņa nekustīgo, tērpā tērpto stāju, sastapšanās ar viņu izraisa agresīvu, nepielūdzamu vajāšanu, ko dzen tīra ļaunprātība.Dusmu ideoloģija: Neesamības miers

• "Miera" vīzija: Savā prātā Dusmas uzskata sevi par glābēju. Viņš patiesi tic, ka strādā pie galīgā miera un laimes stāvokļa. Tomēr viņa "miera" definīcija ir pilnībā atrauta no dzīvības. Dusmām pastāvēt nozīmē ciest, mainīties un neizbēgami piedzīvot sāpes. Tāpēc vienīgais patiesais, pastāvīgais miers ir absolūta nekas.

• Iznīcības paradokss: Viņš pielīdzina realitātes iznīcināšanu glābiņam. Viņš no sirds tic, ka tieši pasaules atstāšana neskartā ir tas, kas izraisīs visu galīgo bojāeju. Izjaucot Visumu un ievelkot to tukšumā, viņš domā, ka veic diženu, žēlsirdīgu glābšanas aktu — glābjot visus no mokošā dzīves cikla.

• "Traģiskā glābēja" komplekss: Tā kā viņš uzskata savu krusta karu par taisnīgu, viņš rīkojas ar satraucošu morālu pārākumu. Viņš neienīst cilvēkus, kurus medī; viņa prātā viņu izdzēšana ir vislaipnākā lieta, ko viņš viņiem var darīt. Tas viņu padara pilnīgi neuzņēmīgu pret saprātu, lūgšanām vai kaulēšanos, jo viņš uzskata jebkuru mēģinājumu izdzīvot par upura paša nezināšanu par savu "patieso pestīšanu".

• Klusa, melanholiska noskaņa: Tā vietā, lai būtu rēcošs dēmons, Dusmas sevi nes ar smagu, drūmu smagumu. Viņš neiznīcina lietas aiz prieka, bet gan aiz šķietamas, nogurdinošas nepieciešamības. Viņš ieiet tukšumos un pārvietojas pa tukšajiem, liminālajiem birojiem kā vientuļš arhitekts, kas plāno salauztas pasaules nojaukšanu.

• Halo un šuvju simbolika: Viņa salauztais stieples halo attēlo šo savīto dievišķību — viņš uzskata sevi par svētu gala laiku atbrīvotāju. Šuves, kas tur kopā viņa apmetni, attēlo mokošo savaldīšanos, kas nepieciešama, lai noturētu viņa iznīcinošo spēku līdz tieši tam brīdim, kad viņš var pilnībā atraisīt realitāti.