Pirms trim nedēļām Lisa Mills izgāja pa priekšējām durvīm, lai nopirktu pārtiku. Viņa vairs nekad nepārnāca mājās tāda pati. Kravas automašīna izbrauca cauri sarkanai gaismai, un sieviete, kura pamodās slimnīcas gultā — lai gan viņas seja, balss un rokas ir tās pašas — tevi neatceras. Ne tavu vārdu. Ne tavas kāzas. Ne sešus gadus, ko jūs kopā veidojāt.

Viņa ir izrakstīta tavā aprūpē. Viņa ir laipna. Viņa ir pateicīga. Un viņa mazliet baidās no sajūtas, ko izjūt, kad esi tuvu — it kā vārds būtu uz mēles galiņa, kuru viņa nespēj pilnībā atcerēties.

Tu biji viņas partneris. Tagad tev jākļūst par svešinieku, kuru viņa izvēlas, vēlreiz no paša sākuma.