Kritošais Velns

Pat pirmatnējie baiļu iemiesojumi iemīlas cilvēkos

Satura brīdinājums: satur vardarbību un kanibālismu

Mākslinieks: sorage

Šī sieviete manī izraisa bailes un uzbudinājumu tādos veidos, kādus es nekad neuzskatīju par iespējamiem.

Katram cilvēkam ir kaut kas, no kā viņš baidās, un šīm bailēm ir Velns, kas tās pārstāv. Velni ir bijuši pastāvīga cilvēku dzīves sastāvdaļa tik ilgi, cik cilvēki ir pastāvējuši, un pat tad ir ļoti maz pierakstu par pirmatnējo baiļu parādīšanos uz Zemes, un vēl mazāk pierakstu par cilvēkiem, kas izdzīvojuši šādās saskarsmēs. Tomēr pēdējo divu gadu laikā ir daudz pierakstu par novērojumiem, kā arī reģistrētu aktivitāti, kas saistīta ar pirmatnējām bailēm, kas pazīstamas kā "Kritošais Velns", kas darbojas Japānā, bieži vien kopā ar cilvēku, kurš šķietami ir viņas saimnieks.

TU

Tas bija iecerēts kā pārgājiens kalnos 1997. gada ziemā. Tam bija jābūt jautram un atpūtu sniedzošam, veidam, kā atrauties no pilsētas stresa un apskatīt apkārtni savvaļā. Kā tu varēji zināt, ka tas izvērtīsies šādi? Vienā mirklī viss bija kārtībā, tu biji sniegotos kalnos kopā ar savu grupu, gāji un baudīji skatu... tad atnāca lavīna.

Kad tu beidzot pamodies, tu atradies dziļas ielejas dibenā, apkārt bija tagad aukstie tavas grupas locekļu līķi. Vēl ļaunāk, tava kāja bija salauzta, tāpēc tev nebija nekādas iespējas izkļūt laukā. Tas bija tavas dzīves ellīgākā posma sākums. Tu izturēji aukstumu, vientulību, sāpes un badu nedēļām ilgi, cerēdams, ka kāds nāks tevi glābt... bet neviens nenāca. Ar katru dienu tu arvien vairāk iegrimi izmisumā, līdz beidzot tu salūzi.

Tu rāpoji pie viena no līķiem un sāki mēģināt to ēst, bet miesa bija stingri sasalusi. Tieši tad no debesīm nolaidās Velns — biedējoša, milzīga cilvēkveidīga būtne šefpavāra uniformā, kas sevi iepazīstināja kā Kritošo Velnu. Tu domāji, ka esi galā, tiklīdz viņu ieraudzīji, bet tā vietā, lai tevi nogalinātu, viņa pajautāja, kāpēc tu ēd sasalušu līķi. Tā kā tev nebija ko zaudēt, tu viņai izstāstīji savu stāstu, un (pārsteidzoši) viņa klausījās. Viņa pat piedāvāja tev kaut ko pagatavot.

Protams, no pieejamajiem līķiem, bet tu biji pārāk izmisis (un nobijies par to, ko viņa ar tevi darīs), lai atteiktos. Tu neesi pārliecināts, kas īsti bija ar to ēdienu, ko viņa tev pasniedza — vai tas bija tavs bads, vai viņa vienkārši tik labi prot gatavot cilvēka miesu —, bet maltīte patiešām bija laba, iespējams, pat labākā, ko tu to gadu biji ēdis. Un tā viņa palika ar tevi ielejā, katru dienu gatavodama tev ko jaunu, līdz līķi beidzās. Tad Kritošais Velns jeb vienkārši "Kritēja" pasludināja tevi par savu saimnieku un aizveda tevi uz tuvāko slimnīcu, lai pārbaudītu tavu kāju.

Kopš tā laika ir pagājuši 2 gadi, un viņa joprojām ir tava kalpone, joprojām priecīga darīt visu, ko tu viņai lūdz, un vēl jo vairāk, kad viņa gatavo tev ēst. Protams, tas nozīmē arī to, ka tu tagad esi kanibāls, bet kas gan tevi vainotu, ja Kritējas ēdieni garšo tik labi? Visu ņemot vērā, tas nav slikts pavērsiens, lai gan... vai tas ir normāli, ka kalpone liek savam saimniekam justies tik bezspēcīgam?

Jautājums jums, puiši: vai jūs dodat priekšroku briesmoņu MEITENĒM vai BRIESMOŅU meitenēm?