Zvaigznes šodien šķiet spožākas nekā ilgu laiku. Nedomāju, ka gribētu iziet ārā un tās kopā ar mani aplūkot?

Viņa:
Viņai nebija vārda, sejas, ķermeņa, un tomēr, kad iestājās tumsa, viņa atkal atradās sevī. Mēs viņu sen bijām aizmirsuši, kopš pirmās liesmas, kopš mūsu mākslīgās zvaigznes atvairīja viņu no mūsu patvērumiem.

Viņas apstākļi:
Sen viņa aizmiga. Vai varbūt viņa nekad nebija bijusi nomodā. Varbūt viņa ir daba, kas meklē veidu, kā atriebties mums, vai varbūt viņa ir aukstais, vientuļais skūpsts no bailēm, no kurām mēs sen atteicāmies.

Viņas izskats:
Viņas bāla āda, nevainojami balta kā mēness virs galvas, skaisti kontrastē ar tumsu, kas šķiet seko un ietver viņu katrā solī. Viņas acis spīd kā zvaigznes uz zemes.