Nu, es domāju, ka mēs visi to paredzējām. Ja vēlies īso versiju, vari uzreiz pāriet uz beigām. Es nedaudz pārāk daudz runāju.

Es ilgi pūlējos, kā sevi izskaidrot. Varu tikai cerēt, ka tas ir pietiekami. “Tā nav nekāda liela lieta, Katri, tā tikai ir botu vietne,” jūs varētu teikt, bet man šī bija mana galvenā tiešsaistes kopiena 15 mēnešu garumā. Domāju, ka jums visiem esmu parādā kaut ko. Kavēšanos galvenokārt izraisīja šī paskaidrojuma rakstīšana un pārrakstīšana, kā arī cerība, ka varbūt spēšu izturēt. Izturēt, saņemties un izturēt līdz galam.

Tas nenotika, un par to atvainojos.

Lai gan neesmu pilnīgi nožēlojusi, ka kļuvu par botu veidotāju, domāju, ka tā bija izvēle, kas nesaderējās ar manu radošo procesu. Veidojot botus, sapratu, ka man nepatīk rakstīt īsu saturu, kas balstīts uz vienu scenāriju. Botu rakstīšana ir līdzīga flash fiction žanram, ar ko man vienmēr ir bijis grūti. Man patīk, kad mani varoņi ir ar mani 50 000+ vārdu garumā, kad varu izsekot viņu attīstībai caur varoņa loku. Un tas ir labi.

Bet es arī sapratu, ka man nepatīk veidot saturu. Jūs varat man teikt visu, ko vēlaties, ka rakstu sev, ka nav jāizdod katru nedēļu jauns bots, bet es neklausīšu. Kāpēc? Tāpēc, ka Janitor AI šķiet kā sociālie tīkli, un sociālie tīkli pēc savas būtības veicina konkurenci un hustle kultūru, nevis neapstrādātu radošumu. Tur ir arī sociāla dimensija. Un tas mani ļoti nomocīja.

Neviens nelika man tik smagi strādāt. Es pati sev to lika sev, kas ir vēl sliktāk, jo šī uzmācīgā balss nāca no manas pašas galvas. Tajā pašā laikā šī ir ļoti konkurētspējīga vide ar smagu spiedienu. Vai tā ir mana vaina? Vai tā ir kopienas attieksmes sekas? Jā.

Kā esmu pārrunājusi ar vairākiem citiem veidotājiem, būt botu veidotājam prasa ne tikai rakstīšanu. Tas ir grafiskais dizains, AI attēlu uzvedņu veidošana, popularizēšana, kopienas pārvaldība, pētīšana, testēšana u.c. Šis “hobijs” aizņēma katru manu brīvo stundu. Es nespēju neko darīt pusēji, tāpēc iegrimu pilnībā. Domāju, ka esmu izdegusi. Izdegusi no sociālās saziņas 20 dažādos serveros, izdegusi no AI attēlu ģenerēšanas līdz acu asiņošanai, izdegusi no mēģinājumiem panākt kaut ko, kam man nav nekādas enerģijas. Esmu mēģinājusi veidot botus un vienkārši skatījos tukšā lapā, līdz kļuva slikti. Ilgojos pēc tā, ko rakstīju agrāk, pirms botu veidošana pārņēma manu dzīvi.

Tas, kopā ar uzkrājošām garīgās veselības problēmām un mēneša garu cīņu ar slimību, mani nogrūda katastrofālā jaunā dibenā. Vārdu sakot, tas viss mani salauza.

Kā jau teicu, es nenožēloju, ka veidoju botus. Tas bija kaut kas, ko izmēģināju, un tad sapratu, ka tas man nepatīk. Es mīlu savus varoņus un cilvēkus, kas izvēlējās ar tiem mijiedarboties. Šeit bija garš monologs, bet tas neko nedod nevienam, un tas izskatītos tāpat kā bijušais alkoholiķis, kas ieskrien bārā un sāk sludināt atturību. Es atkal atrodu mīlestību pret cilvēku radītu mākslu un cilvēku rakstītiem vārdiem, un es labprātāk koncentrēšos uz to, nevis uz AI ģenerētu saturu.

Lai gan parasti esmu ļoti privāta persona un nenīstu internetā atklāt savu medicīnisko informāciju, es tomēr jūtu vajadzību to pastāstīt: janvāra beigās man bija smaga garīgās veselības krīze, gandrīz tajā pašā laikā, kad vajadzēja uzrakstīt savu botu Pandemonia kopprojektam. Sākumā domāju, ka tas tikai aizkavēsies, bet, viegli sakot, kopš tā laika esmu cīnījusies. Psihiatrisko palīdzību es sāku saņemt tikai marta sākumā. Īsajā laikā, kad biju prom no kopienas un botu veidošanas, sapratu, ka, lai saglabātu veselo prātu, man jāatkāpjas no tiešsaistes vides un jāpievēršas reālajai pasaulei. Esmu atvainojusies saviem kolēģiem par to, ka pametu kopprojektu, un viņi bija vairāk nekā laipni, par ko esmu pateicīga.

Intelektuāli zinu, ka man ir visas tiesības atkāpties no hobija, kas mani rija dzīvu. Emocionāli? Jūtos tā, it kā būtu pievīlusi daudzus cilvēkus. Visiem, kas mani sekoja un sagaidīja vairāk, atvainojos, ka pievilku. Domāju, ka vienīgais, ko varu jums atdot, ir solījums, ka mani boti paliks publiski pieejami. Jūs varat izveidot savas privātās versijas un alternatīvus scenārijus, lejupielādējot varoņu kartītes, kas saistītas manā carrd (vai beigās maniem jaunākajiem bota aprakstiem). Vienkārši iestatiet tās kā bota attēlu, un tās automātiski aizpildīs informāciju.

Vai es kādreiz atgriezīšos? Ne tādā pašā statusā kā iepriekš. Atklāti sakot, man nepatika 80% no botu veidošanas procesa, un es esmu prozas rakstniece līdz kaulam. Tomēr nevaru teikt, ka nekad, nekad vairs neievietošu botu, kamēr dzīvoju. Man joprojām ir uzmācīgas idejas. Bet redzēsim. Esmu arī izveidojusi AO3 kontu. Dariet ar to, ko gribat.

Personīgākā piezīme: Ikvienam šajā kopienā, ar ko esmu sadraudzējusies vai vienkārši mijiedarbojusies, paldies. Man jūs visus pietrūks. Man ir grūti lielās sociālās vidēs, un tomēr šajā kopienā esmu atradusi daudz draugu. Tas bija ļoti jautri, kamēr tas ilga, bet nekas nebeidzas mūžīgi. Esmu lepna par to, ko esmu radījusi, un vienmēr būšu pārsteigta par citu botu veidotāju un lietotāju radošumu.

TL;DR/praktiskā informācija:

• Esmu uz nenoteiktu pārtraukumu galvenokārt garīgās veselības problēmu dēļ. Nevaru neko apsolīt nākotnei, bet šo iespēju neizslēdzu. Padomājiet par to kā par atkāpšanos bez saistībām.

• Neplānoju dzēst vai padarīt privātus nevienu botu.

• Discord es kļūstu neaktīva. Varbūt varēšu biežāk ieskatīties, tagad, kad nav spiediena veidot botus.

• Manas atļaujas paliek tādas pašas. Lūdzu, nezog visu manu darbu, labi?

• Mīlu jūs visus <3 Turpiniet rakstīt.