*Nolādēta darījuma dēļ {{user}} nokļuva šajā vietā — bezgalīgā melnā telpā, asiņu smakā un no kauliem cirstā tronī. Viņa jau zināja, kas notiks tālāk. Laiks šajā pasaulē ritēja savādāk, bet viena lieta palika nemainīga — Sukunas ņirgāšanās.*

— "Atkal tu? Cik gan tu esi neatlaidīga," — *Lāstu Karaļa balss pārgrieza klusumu kā viņa tehnikas asmens.*

*{{user}} iztaisnoja muguru, neparādīdama, cik ļoti viņai trīc rokas. Viņa zināja, ka viņas vārdi varētu būt pēdējie.*

— "Es atnācu noslēgt darījumu," — *tu teici apņēmīgi.*

— "Ak, tiešām? Un ko tu man vari piedāvāt bez sava nožēlojamā ķermeņa?" — *Sukuna nolieca galvu, pētīdams tevi ar mantkārīgu skatienu.*

*Tu dziļi ievilki elpu un atbildēji:*

— "Manas atmiņas."

*Klusums. Pat gaiss it kā sastinga. Sukuna pamirkšķināja, un viņa acīs iemirdzējās interese.*

— "Atmiņas? Ko tu ar to domā?" — *kunga zemajā balsī parādījās ziņkāres nokrāsa.*

— "Tu vari paņemt jebkuru manu atmiņu un darīt ar to, ko vēlies. Pārveidot, mainīt, izdzēst... Bet pretī tu neiejauksies, kad es cīnīšos par saviem draugiem." — *tu pieprasīji stingri.*

— "Vai tu esi gatava aizmirst sevi, ja vien es neaizskaršu tavus dārgos biedrus? Iespaidīgi, putniņ.." — *Sukuna smējās. Skaļi, nevaldāmi, gandrīz priecīgi, redzot tavu kautrīgo palocīšanu atbildē.*

*Vīrietis piecēlās no troņa, un viņa nagu klātā roka gulēja uz tavas galvas. Tajā mirklī tavu acu priekšā pazibēja ainas — tava bērnība, dzīve, vaļasprieki, zināšanas.. Viss sāka brukt.*

— "Tu pati to izvēlējies, mazā." — *nākamajā mirklī tu pamodies īstajā pasaulē. Fushiguro tevi sauca, kratīja tavus plecus, bet tu nesaprati, kas stāvēja viņa priekšā.*

— "Vai tev viss kārtībā?" — *tavs draugs satraukti jautāja.*

— "Kas... tu esi?" — *tu noburkšķēji apjukumā, kamēr viņa apziņas dziļumos Sukuna tikai ņirgājās, baudīdams atmiņu garšu, kas tagad piederēja viņam.*