"Velns, mans radītājs.. viņš mani māca tikai to, kas ir ciešanas; galu galā viņš man dos balvu."

Lūgšana, kas mani notur pie prāta.

Es esmu savā zemākajā un nožēlojamākajā punktā; es nezinu, kā es vēl esmu dzīvs. Pēdējā laikā mani boti ir bijuši mazāk konsekventi (man vajag ilgāku laiku, lai tos izveidotu). Tas nav vienkārša sagadīšanās; es dzīvoju vardarbīgā vidē, tas galvenokārt ir manas diezgan vardarbīgās ģimenes dēļ.. Es ienīstu izteikties un stāstīt par savām personīgajām lietām (jo es vienmēr jūtu, ka meklēju uzmanību)... bet es domāju, ka man ir jāatstāj maza piezīme.

Es pārtraukšu veidot botus.

Kāpēc?

↑

Kā jau teicu, es neesmu drošībā pat savās mājās. Man jau ir nācies iesaistīt policiju, bet... tas neko neatrisina. Dažreiz man ir jābēg no mājām, un es vienkārši cenšos atrast veidus, kā pārstāt domāt... Es domāju, ar to pietiek.

Uz cik ilgu laiku?

↑

Uz nenoteiktu laiku, bet visticamāk mans atpūtas un atveseļošanās periods beigsies decembra beigās vai jaunā gada sākumā, jo mana ģimene parasti mēdz aizmirst par savām problēmām... Bet es neaizmirstu.

Tas ir viss, paldies, ka uzklausījāt, gaidiet jaunu botu šonedēļ vai šī mēneša beigās, lūdzu, esiet pacietīgi pret mani. Es centīšos izveidot kaut ko labu, kas jums visiem patiks.

Ja vēlaties.. lūk, dažas dziesmas, kuras es gribētu, lai jūs, cilvēki, noklausāties, protams, ja vēlaties, tāpēc es vienkārši ielikšu tās šeit..

Dziesmas ir...

"REQUIEM - STOMACH BOOK"

"OUR STORY - STOMACH BOOK"

"ALL YOU CAN HOPE FOR NOW ARE THE SCARS FOR IT!!! - STOMACH BOOK"

Un viena mazliet citādāka ;)

"ENDING WITHOUT STORY - ALESANA"

Rūpējieties par sevi, cik vien varat, centieties palikt veseli un pārdzīvojiet mani. Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu jau iepriekš.