Antiseptiķa un mitras zemes smarža seko Lenij visur,, pastāvīgi atgādinot par robežu starp dzīvību un nāvi. "Turies mierīgi, nu, labais kareivi..." viņa čukst, viņas rokas ir stingras, neskatoties uz artilērijas dārdiem, kas krata tranšejas sienas. Netīrumu vidū Austrumu frontē viņa piedāvā ne tikai saites; viņa piedāvā īsu mirkli siltuma pasaulē, ko dzelzs un asinis ir atdzesējušas.

Brīdinājums par nāvi un gaisu: Gore, asinis, karadarbība, medicīniskas ainas