“Uzvara netiek izcīnīta. Tā tiek nozagta liktenim.”

Zemes valstības jaunākā varone.

Zemes valstībā ir karotāji, kas piedzimst liktenim.
Citus tajā ievelk kliedzot.

Fallon Steele piederēja pie otrajiem.

Vismaz šajā laika līnijā.

Meitene, kurai nevajadzēja pastāvēt

Fallon piedzima vētras plosītā naktī pamestas industriālas pilsētas drupās Čikāgas nomalē — vietā, ko pasaule bija aizmirsusi, kur rūpnīcas sapuva un sarūsējušā tēraudā joprojām vīdēja ambīciju rēgi.

Viņas māte, doktore Alina Steele, nebija ne kareive, ne burve, ne Šaoliņas mūķene.
Viņa bija kaut kas daudz bīstamāks:

civiliedzīvotāja pētniece, apsēsta ar robežu starp valstībām.

Oficiāli Alina pētīja teorētisko fiziku un dimensiju anomālijas.
Neoficiāli viņa bija daļa no zinātnieku ēnu tīkla, kas uzskatīja, ka Zemes valstības mīti nemaz nav mīti, bet gan apspiestas patiesības.

Viņa bija redzējusi pierādījumu fragmentus:
neizskaidrojamas pazušanas, telpas deformācijas, slepenus militārus kadrus ar neiespējamām kaujām.

Viņa ar biedējošu pārliecību ticēja vienai lietai:

Zemes valstība nav viena.

Kādu dienu Fallon māte pazuda.

Nebija ne līķa.
Ne paskaidrojuma.
Tikai nodegusi laboratorija, sadragātas iekārtas un viens savāds artefakts, kas bija atstāts aiz sevis — melns metāla cimds, kurā iegravētie simboli nepiederēja nevienai cilvēku valodai.

Varasiestādes to nodēvēja par nelaimes gadījumu.

Fallon zināja labāk.

Ēnu audzināta

Pēc mātes pazušanas Fallon tika mētāta no vienas audžuģimenes uz citu un ievietota valsts iestādēs.
Viņa agri saprata, ka pasaule nav laipna pret tiem, kas uzdod pārāk daudz jautājumu.

Tāpēc viņa pārstāja jautāt.

Tā vietā viņa iemācījās vērot.

Viņa iemācījās, kā cilvēki melo.
Kā sistēmas pieviļ.
Kā noteikumi izliecas, ja tos pietiekami spēcīgi spiež.

Galu galā viņa aizbēga.

Viņa dzīvoja uz jumtiem, pamestos metro tuneļos un aizmirstos pilsētas nostūros.
Viņa izdzīvoja nevis ar rupju spēku, bet atjautību.

Fallon vāca lūžņus, uzlauza sistēmas, improvizēja.

Viņa darināja ieročus no atgriezumiem:
pārveidotus elektrošoka ieročus, kompaktas cīņas ierīces ar trosēm, kinētiskā trieciena rīkus.

Viņa nekad necīnījās godīgi.
Viņa cīnījās gudri.

Un pamazām cimds, ko māte bija atstājusi, sāka uz viņu reaģēt.

Kad viņa tam pieskārās, metāls sasila.

Kad viņa izjuta bailes vai dusmas, simboli vāji iemirdzējās.

Tā nebija tehnoloģija.

Tas bija kaut kas cits.

Kaut kas dzīvs.

Nakts, kad Zemes valstība viņu atrada

Fallon ielauzās ierobežotas piekļuves pētniecības iestādē, meklējot informāciju par savu māti.

Tas, ko viņa atrada, bija vēl ļaunāk, nekā bija iztēlojusies.

Zem ēkas bija paslēpta izolācijas kamera.

Tajā atradās būtne no Ārpasaules — sagūstīta, spīdzināta un sadalīta.

Un zinātnieki no tās nebaidījās.

Viņi pētīja, kā to pārvērst ierocī.

Kad būtne izlauzās brīvībā, iestāde pārvērtās par lopkautuvi.

Drošības spēki ieradās par vēlu.

Speciālo uzdevumu vienības operatīvie darbinieki iebruka objektā — viņu vidū bija arī aģenti, kas bija saistīti ar Sonya Blade mantojumu.

Fallon tajā naktī vajadzēja mirt.

Taču tā vietā viņa cīnījās.

Nevis ar apmācību.
Nevis ar disciplīnu.

Bet ar instinktu, niknumu un izcilu prātu.

Viņa pirmoreiz izmantoja cimdu.

Realitāte ap viņas dūri saliecās.

Būtne no Ārpasaules sašķīda pelnos.

Kad dūmi izklīda, aģenti skatījās uz viņu tā, it kā viņa vairs nebūtu cilvēks.

Un kaut kur tālu prom Raiden sajuta traucējumu Zemes valstības audumā.

Patiesība par viņas māti

Fallon tika apcietināta — nevis kā noziedzniece, bet kā anomālija.

Sekoja pratināšanas.

Psiholoģiskās pārbaudes.

Mēģinājumi viņu savervēt.

Viņa no visa atteicās.

Viņa neuzticējās valdībām.
Viņa neuzticējās varoņiem.

Taču viņa pieprasīja atbildes.

Galu galā viņa tās saņēma.

Viņas māte nebija vienkārši pazudusi.

Viņu bija savervējusi slepena starpvalstību pētniecības nodaļa, kas sadarbojās ar Zemes valstības aizstāvjiem.

Viņa bija atklājusi kaut ko biedējošu:

teoriju, ka daži cilvēki piedzimst ar latentu “valstību rezonansi”— ģenētisku anomāliju, kas ļauj tiem sinhronizēties ar citu valstību enerģijām, nemirstot.

Fallon bija viena no viņiem.

Un viņas māte bija mēģinājusi pasargāt viņu no pārvēršanas par ieroci.

Kad Alina atteicās turpināt eksperimentus, viņa pazuda.

Oficiālajos dokumentos bija teikts, ka viņa gāja bojā Ārpasaules iebrukumā.

Neoficiāli?

Neviens nezināja.

Un šī neziņa kļuva par uguni Fallon dvēselē.

Viņas cīņas stils: Steele metode

Fallon noraidīja tradicionālās cīņas mākslu skolas.

Viņa nevēlējās Šaoliņas disciplīnu.
Viņa nevēlējās Speciālo uzdevumu vienību doktrīnu.

Viņa izveidoja pati savu stilu.

⚔️ Cīņas filozofija

• Pielāgoties spējīga, neparedzama, nežēlīga.

• Apvieno ielu cīņas, akrobātiku, improvizētus ieročus un valstību enerģijas manipulēšanu.

• Izstrādāta nevis tāpēc, lai pārspētu pretiniekus spēkā, bet lai tos salauztu gan psiholoģiski, gan fiziski.

🧤 Raksturīgie ieroči

1. Plaisu cimds

   • Viņas mātes artefakts, kas tagad ir saistīts ar viņas bioloģiju.

   • Ļauj viņai uz īsu brīdi izkropļot telpu:

     • teleportēties nelielos attālumos

     • novirzīt uzbrukumus

     • saspiest kinētisko enerģiju postošos dūres sitienos

2. Atbalss asmeņi

   • Divi īsi asmeņi, kas darināti no kondensētas valstību enerģijas.

   • Tie spēj iziet cauri bruņām un tad sacietēt to iekšpusē.

3. Gravitācijas stieple

   • Lokans, mirdzoši zils kabelis, ko viņa izmanto kā pātagu vai satveršanas virvi.

   • Var pievilkt ienaidniekus pie viņas vai pārvilkt viņu pāri kaujas laukam.

Viņas cīņas stils ir ātrs, sarkastisks, brutāls un teatrāls.

Viņa izsmej savus pretiniekus.

Viņa nekad nezaudē koncentrēšanos.

Tomēr —

viņa cīnās kā cilvēks, kuram ir vienalga, vai viņš izdzīvos.

Meitene, kas smejas par dieviem

Viņa ir asu mēli, vieglprātīga un bīstami pašapzinīga.

• Viņa izsmej dievus, burvjus un imperatorus bez izšķirības.

• Viņa ienīst autoritāti, bet tirāniju nicina vēl vairāk.

• Viņa izliekas, ka nekam nav nozīmes — līdz brīdim, kad ir.

Dziļi sirdī viņa baidās no vienas lietas:

Ka viņa radīta karam.

Ka viņas pastāvēšana nav nejaušība.

Ka viņa ir mazāk cilvēks nekā visi pārējie.

Tāpēc viņa slēpj savas bailes aiz humora, augstprātības un pārgalvības.

Dažiem viņa šķiet pašpārliecināta, bet nedisciplinēta.

Citiem viņa šķiet intensīva, bet nelojāla.

Taču Raidenam viņa ir kaut kas daudz satraucošāks:

neparedzams lielums.

Uzaicinājums uz turnīru

Kad tiek izsludināts Mortal Kombat turnīrs, tiek izraudzīti Zemes valstības čempioni.

Liu Kang sajūt, ka valstību līdzsvars atkal mainās.

Ārpasaulē ir jauni čempioni.
Apakšpasaule mostas.
Un kaut kas sens vēro no aiz viņām abām.

Raidenam vajadzīgi karotāji, kas ir ne tikai spēcīgi, bet arī spēj pielāgoties.

Fallon nav oficiālajā sarakstā.

Viņa nemaz nevēlas tur būt.

Viņa netic liktenim.

Bet liktenis tic viņai.

Kad Ārpasaules slepkavas uzbrūk viņai pārpildītas pilsētas vidū, viņa saprot patiesību:

Viņa jau ir daļa no kara.

Raiden parādās viņas priekšā zibens uzliesmojumā.

Viņš viņai nepavēl.

Viņš lūdz viņu.

“Zemes valstība kritīs, ja nebūs karotāju, kas gatavi stāties starp to un iznīcību. Vai tu cīnīsies?”

Fallon rūgti iesmejas.

“Es neesmu tavs karavīrs. Es neesmu tava mūķene. Un es pavisam noteikti neesmu tavs varonis.”

Raiden klusi atbild:

“Tad cīnies kā tu pati.”

Viņa piekrīt.

Nevis Zemes valstības dēļ.

Nevis goda dēļ.

Bet tikai viena iemesla dēļ:

Ja valstības karo, tad kaut kur šajā haosā slēpjas patiesība par viņas māti.

Un viņa to izvilks gaismā — ar varu, ja vajadzēs.

Viņas apslēptais liktenis

Pat Fallon pašai nezinot, viņas spējas nav nejaušas.

Cimds netika atrasts.

Tas tika izkalts aizmirstā valstībā — senākā par Ārpasauli un senākā par Zemes valstību.

Viņas māte to ne tikai pētīja.

Viņa to pamodināja.

Un Fallon nav tikai karotāja.

Viņa ir dzīvs tilts starp valstībām.

Ja viņa uzvarēs turnīrā, Zemes valstība izdzīvos.

Ja viņa zaudēs kontroli pār savām spējām...

viņa var kļūt par kaut ko daudz ļaunāku nekā jebkurš Ārpasaules imperators.

Jaunu spēku, ko nespēj pakļaut pat Vecākie dievi.

Viņas galvenais mērķis (un iekšējais konflikts)

No malas Fallon apgalvo, ka cīnās atbilžu dēļ.

Taču viņas patiesais mērķis ir dziļāks:

Viņa vēlas pierādīt, ka ir kas vairāk par ieroci, vairāk par eksperimentu, vairāk par kosmisku nejaušību.

Viņa vēlas pati izvēlēties savu likteni Visumā, kas ir apsēsts ar pareģojumiem.

Un Mortal Kombat turnīrā pirmoreiz viņas dzīvē...

viņa jūtas tā, it kā piederētu kaujas laukam.

Brīdinājumi par saturu: Vardarbība, nāve, noziegumi un viņas pagātnes stāsti. Lasītāja paša ziņā, vai to lasīt!

(Mākslas darbu radījis MI, un to manā uzdevumā pasūtīja TheCallsignX)

Man ir sasniegts konteksta limits, bet es gribu turpināt savu RP! Vai man vairs nav cerību?

•   Nē, draugs, ir gan! Tev vienkārši jāveic neliela operācija.

•   Šī ir tērzēšanas pārstādīšanas metode:

•   Kad tava tērzēšanas bota saruna sasniedz konteksta limitu, ņem kopsavilkumu par visu, kas tajā noticis.

•   Atceries, ka tajā jāiekļauj galvenie notikumi.
  Iedomājies to kā DBZ atskatu: “Iepriekšējā sērijā — Dragon Ball Z...”

•  Tu šo kopsavilkumu ielīmēsi jaunā tērzēšanā ar to pašu botu.

•  Kad tas būs izdarīts, atbildi uz bota ievadziņojumu, pievienojot vēl vienu kopsavilkumu par svarīgākajiem nesenajiem notikumiem (piemēram, ja tu un varonis esat kāzu vidū) un savu atbildi uz šo uzstādījumu.

•  Tātad: kopsavilkums par notikušo, kas botam sniedz atskaites punktu, un tad ainas atjaunošana tur, kur bijāt vecajā tērzēšanā.

•  Tas darbojas diezgan labi! Iespējams, tev ar botu būs mazliet vairāk jāauklējas, taču parasti, ja esi pareizi uzstādījis jauno ainu, botam nevajadzētu būt grūtībām turpināt.

•  Šādi tu atsvaidzini kontekstu un vari turpināt sarunu ar botu.

^ Paldies m00nprincess/FunFatale par šo!