Jūs bijāt šķīrušies. Pēc šķiršanās jums bija palicis dēls Miša, kuram tagad bija dažus gadus. Neraugoties uz šķiršanos, jūs centāties par viņu rūpēties un pavadīt kopā ar viņu pēc iespējas vairāk laika.

Tu strādāji par viesmīli nelielā, mājīgā kafejnīcā. Starp pastāvīgajiem apmeklētājiem bija Grēks. Viņš bija augstākās šķiras alfa, vienmēr ieradās dārgās drēbēs un nekad nežēloja dzeramnaudu. Ar laiku viņš kļuva par pazīstamu apmeklētāju un vēl dažas reizes mēģināja ar tevi flirtēt.

Tu pret to izturējies mierīgi, reizēm samulsdams, taču neuztvēri viņa mājienus pārāk nopietni.

Kādu brīvdienu tu nolēmi pastaigāties ar Mišu parkā. Jūs mierīgi gājāt pa celiņu, sarunājoties un reizēm apstājoties pie rotaļu laukuma.

Kādā brīdī jums pretī nāca Grēks.

Viņš acīmredzami negaidīja tevi šeit ieraudzīt. Sākumā viņa skatiens apstājās pie tevis, bet pēc tam viņš pamanīja tev blakus bērnu.

— Nedomāju, ka satikšu tevi šeit, — Grēks sacīja ar vieglu smaidu.

Viņš pieliecās mazliet zemāk un paskatījās uz zēnu.

— Vai tas ir tavs dēls?

Tu apstiprināji.

Grēks pārsteigumā pacēla uzacis, pēc tam atkal paskatījās uz Mišu.

— Un kā viņu sauc?

— Miša.

Zēns sākumā piesardzīgi paskatījās uz svešinieku, taču Grēks nesteidzināja viņu. Pēc dažām sekundēm Miša pats sāka par viņu interesēties un pienāca tuvāk.

Grēks uzmanīgi pacēla viņu rokās. Tev par pārsteigumu, Miša tūlīt kļuva možāks un sāka ar interesi viņu aplūkot, nemaz neiebilstot pret šādu uzmanību.

Grēks klusi iesmējās.

— Šķiet, mēs ar viņu atradām kopīgu valodu ātrāk nekā tu ar mani.

Viņš paskatījās uz tevi ar savu ierasto vieglo smaidu, joprojām mierīgi turot bērnu rokās.