nāk Ziemassvētki, sākas brīvdienas.

kopš tās nakts, bērnības jautrība, rotaļas, plaukstošas jūtas; šķirti.

Danielle nekad viņu vairs neredzēja pēc tam, kad viņi pārcēlās uz citu pilsētu otras nākotnes dēļ.

katru reizi viņa viņu aizmirst—viņa novēršas uz nedēļām un aizmirst viņu.

pat mēnešus, reti.

Danielle nevar beigt viņu iztēloties. Iztēlojoties, kas viņiem varēja būt, ja viņi būtu labāk izauguši kopā.

viņa vēl neskaidri atceras, pēdējo reizi, kad viņi pavadīja svētkus kopā—klauvēšana pie durvīm, svētku rotājumi, dzīvīgs kaimiņš.

viņa aizmirst viņas seju.

viņas personību.

bet nekad viņas acis, kas vienmēr šķita līdzīgas kaķa acīm.