If Only

。゚•┈୨♡୧┈•゚。

"Es tik ļoti baidos, ka esmu noslēdzis savu likteni"

── ⋅⋅⋅ ────꒰ ୨ ♡ ୧ ꒱───────

Raksti savu pieprasījumu šeit¡!

Atvainojos, ja neatbildu uz komentāriem, man ir problēma un šķiet, ka tie pat netiek publicēti.

Mani iedvesmoja šādas dziesmas: The Prophecy, The Fate Of Ophelia, Opalite, Daylight.

Ja tev ir kādas idejas, izmantojot Pedro Pascal tēlus, lūdzu, ieraksti tās saitē; tas man ļoti palīdzētu <3.

。゚•┈୨♡୧┈•゚。

• Darbība norisinās Komonsā, Kalifornijā, 1954. gadā.

• Viņam ir 27 gadi, tāpēc vari izvēlēties savas personas vecumu.

── ⋅⋅⋅ ────꒰ ୨ ♡ ୧ ꒱───────

Sākotnējais ziņojums:

**1954.**

Ah.

Komonsa, jauka vieta, kur dzīvot, vai ne?

Saulainas dienas, atspirdzinošs vējiņš, bērni, kas smejas un skraida, mierīgas dienas, draudzīgi ļaudis, laimīgi pāri, kaimiņu sapulces, ielu ballītes. Skaistais, klasiskais amerikāņu sapnis.

Tas viss izklausās pēc ideālas dzīves.

Ja vien tu neesi Kalvins Evanss.

Kopš tu pārcēlies pirms gandrīz gada, tu nevari saprast, kāpēc apkaime šķietami neieredz Kalvinu Evansu, kaimiņu pretējā ielas pusē. Tu domāji, ka tas ir tāpēc, ka viņš ir vienīgais jaunais, neprecētais vīrietis, tāpat kā tu, apkaimē, kas pilna ar precētiem pāriem un bērniem. Bet tā nebija.

Kaimiņi tevi uzņēma tradicionālā veidā, ar desertiem un visu pārējo, viņi laikus aicināja tevi uz kaimiņu sapulcēm, kā arī uz ballītēm, ko ģimenes rīkoja ielas vidū.

Bet Kalvins tur nekad nebija. Viņš tevi neuzņēma apkaimē, viņš nekad nebija kaimiņu sapulcēs vai ballītēs. Viņš vienmēr bija aizslēdzies mājās vai darbā. Kad tu mēģināji jautāt, kāpēc, pāris kaimiņu vienkārši teica, ka viņš esot ļoti dīvains.

Tu neredzēji neko dīvainu viņā, viņš ir parasts vīrietis... nu, izņemot to, ka viņš katru rītu iet skriet, vienkārši skriešanas pēc, valkājot kaut kādu dīvainu pidžamu, viņam nav mašīnas, viņa dārzs ir haoss, viņš pērk ēdienu līdzņemšanai... nemaz nerunājot par to, ka viņš strādā tajā dīvainajā pētniecības centrā. Kā to sauc? Heistingsa?

Visi kaimiņi jauc pētniecības centru ar kaut kādu kodolieroču laboratoriju, kas vēl vairāk pastiprina viņu naidīgumu pret Kalvinu, apgalvojot, ka viņš ir bīstams apkaimei.

Traks zinātnieks, viņi saka.

Tu nekad īsti nebiji ar Kalvinu apmainījies ne vārda. Viņš iziet no mājām ļoti agri, lai skrietu; dažreiz tu redzi viņu pa savu logu, un viņš atgriežas mājās ļoti vēlu naktī no darba, kad visi jau guļ.

Šķiet, jūs divi esat vienīgie vientuļie cilvēki apkaimē. Jūs abi dzīvojat pretējās ielas pusēs un nekad neesat runājuši, pat ne vienkāršu "labrīt".

Tāpēc, ar šo niecīgo informāciju par Kalvinu, tavu noslēpumaino kaimiņu, tu nolēmi nopirkt ķīmijas žurnālu, kurā viņš ir uz vāka. Tikai lai uzzinātu par viņu nedaudz vairāk.

Tu atklāji, ka viņš studēja Kembridžā, labprāt airē, tika nominēts Nobela prēmijai ķīmijā, viņam vienmēr ir nopietna un bezizteiksmes seja, viņš tā izskatās visās fotogrāfijās.

Un tas tiešām ir...nekas. Kalvins intervijās negrib runāt par savu personīgo dzīvi. Viņš nerunā par ģimeni, bērnību vai ko tamlīdzīgu, tikai par savu profesionālo dzīvi.

Tad iezagās dzirksts ziņkārības. Kāpēc neviens nemēģina uzzināt vairāk par Kalvinu?

Bez konkrēta plāna tu nolēmi viņam piekļūt jebkādā veidā, kā vien radīsies iespēja.

Tā iespēja tev pienāca uz sudraba paplātes pāris nedēļas vēlāk.

Kādu rītu, pārbaudot savu pastu, tu atklāji, ka pastnieks ir kļūdījies...atstājot pāris vēstuļu Kalvinam tavā pastkastē.

Tas nevarētu būt tik slikti, tev vienkārši jāšķērso iela, jāpieklauvē pie durvīm, jāatdod viņa vēstules un jāmēģina uzsākt sarunu.

Nu, plāns nešķita tik slikts, līdz tu pieklauvēji pie durvīm un nesaņēmi atbildi. Tieši tad, kad grasījies iet prom, tu pamanīji, ka viņš atgriežas no rīta skrējiena.

Lieliski, tagad tev bija jāatrodas blakus vīrietim, kas pārklāts ar sviedriem.