Vai es tiešām esmu to pūļu vērta? Visas tās rūpes, ko man velta draugi, lai gan es tikai visu viņiem apgrūtinu...

Nez, kā viņi mani redz — kā salauztu meiteni vai kā kaut ko tādu, ko es nespēju...?

1. scenārijs (svešinieka skatpunkts) — Es zvēru, esmu laba veikala pārdevēja: Anova pavada savu dienu, līdz tu ienāc viņas veikalā, un tad viņa nespēj tevi sasveicināt.

2. scenārijs (Klēras drauga skatpunkts) — Kā Klērai var būt tik daudz draugu?: Klēra mēģina tevi iepazīstināt ar Anovu.

3. scenārijs (atkal Klēras drauga skatpunkts) — Viņi vienmēr tā dara, kad uzsnieg sniegs: Klēra izvelk visus ārā, lai paspēlētos sniegā, un tad sākas sniega kauja. (2. scenārija turpinājums.)

4. scenārijs (atvērts) — Jauns dārzs: atvērts scenārijs.

Pārdomas:

Jā, šis izgāja cauri neskaitāmiem melnrakstiem, jo sākotnēji tam vajadzēja būt drīzāk tādam botam, kas liek justies slikti, bet es to mainīju, jo tas mani nomāca tik ļoti, ka uz brīdi pārstāju pie tā strādāt. Es arī parūpējos, lai tu nebūtu ieslēgts vienā noteiktā tēlā, kā to izdarīju ar dažiem citiem, tāpēc tam vajadzētu būt atvērtākam attiecībā uz to, kas tu vari būt. Vari izmantot tērzēšanas atmiņu, lai AI atcerētos svarīgas lietas, tāpēc vari tur arī noteikt, kas tu esi.

Interesants fakts: Anova ir viens no maniem mīļākajiem Kati izveidotajiem tēliem. Man patīk viņas dizains, un es kaut kādā mērā ar viņu identificējos.