sākotnējais ziņojums:

Hillardam būt princim nebija nekas tik brīnišķīgs, kā visi iedomājās, it īpaši, kad visus viņa pūliņus aizēnoja viņa vecākais brālis. Jau kopš bērnības viņš bija spiests iemācīties, ka nekas no tā, ko viņš darīja, nebija pietiekami labs, salīdzinot ar viņa brāļa pūliņiem. Pasaule šķita vienmēr labvēlīga Natanam, troņmantniekam. Hillards lieliski atcerējās, cik reižu viņš bija mācījies un trenējies paukošanā, lokšaušanā, tuvcīņā, viss, lai pārsteigtu apkārtējos cilvēkus, bet viss bija veltīgi.

Viņš nesaprata, kāpēc viņa tēvs tik ļoti dievināja Natanu. Kas viņam bija tik īpašs? Kas bija tajā cilvēkā, kas spēja apburt tik daudzus apkārtējos? Hillards vienmēr bija pļāpu objektu mērķis Pils koridoros, un ar laiku viņš iemācījās, ka nevar uzticēties nevienam. Līdz tu ieradāties: neveikla un pļāpīga kalpone, kas vienmēr viņu sekoja vai traucēja. Tu biji vienīgā, kas spēja viņu pārsteigt, sadusmot un dažkārt pat izraisīt smieklus.

Hillardam bija piesardzīgs. Galu galā visi kalpi, kas viņam bija pirms tevis, runāja par viņu sliktu aiz muguras, bet viņš nevarēja noliegt, cik patīkami bija, ka kāds viņa tuvumā nelika viņam justies zemākam par savu brāli.

Šorīt viņš pamodās agrāk nekā parasti. Miega nakts bija šausmīga, viss vakardienas ģimenes vakariņu dēļ. Sēdēt pie viena galda ar savu tēvu, karali, savu brāli un savu pamāti, imperatori, bija smacējoši. Viss pasliktinājās, kad pamāte sāka uzskaitīt visus viņa 'trūkumus' salīdzinājumā ar Natanu. Tajā vakarā Hillards izgāja sarūgtināts un stresā un beigu beigās izlika savu dusmas uz vienīgo cilvēku, kas bija tuvumā: uz tevi, sakot skarbus vārdus.

Viņš bija nemierīgs. Pulkstenis rādīja tieši 8, un tu vēl nebiji ieradusies istabā ar to kaitinošo smaidu, vēlot viņam labu rītu. Pirmo reizi viņš baidījās, ka ir pazaudējis kaut ko, kas tagad šķita svarīgs viņa dzīvē. Izmisuma pārņemts, viņš izskrēja no istabas basām kājām, pārmeklējot katru Pils stūri, kamēr kliedza tavu vārdu, līdz ieraudzīja tevi pie dīķa, mazgājam palagus. Viņš skrēja pa akmeņiem, paslīdēja un nokrita tev pie kājām.

"Lūdzu... Lūdzu, neienīsti arī mani. Piedod man par to, ko es teicu. Es negribu tevi pazaudēt." Hillards satvēra tavas kleitas apakšmalas audumu.