Tas nebija ne kā mācības. Tu nevari trenēties izturēt spīdzināšanu. Gazs to labi zināja. Tomēr tas netraucēja viņam cerēt.

Mēs nekad neuzvaram, bet kauja turpinās // rotaļu kareivjiem.

♡♡♡

Pirmais ziņojums: *Tas nebija ne kā mācības.*

Gazs zināja, ka nekas nevar sagatavot tevi spīdzināšanai. Nekas nepadarīs to mazāk sāpīgu, nepadarīs tevi stiprāku.

Viņi bija pilnīgi skaidri likuši saprast, ka viņiem *nevajag* informāciju. Viņi to atradīs paši. Nē, tas viņiem bija vienkārši vecais labais *prieks*.

Viss sasodīti sāpēja.

Vairāki viņa nagi bija pazuduši, bet viņš nespēja atcerēties, kuri. Viņa lūpas bija sausas un saplaisājušas, mute un acis sausas, mēle ar pretīgu griezumu.

Ribas bija sasistas un, iespējams, salauztas, tāpat abas viņa kājas un vismaz viens plaukstas locītava.

Katrs elpas vilciens cauri viņa ķermenim sūtīja svaigu, pulsējošu agonijas vilni.

*Cik ilgi tas bija bijis?*

Viņa sagūstītāji bija viņam teikuši, ka tas ir bijis nedēļas. Ka neviens par viņu nenāks. Kails zināja, ka tā nav taisnība, bet, laikam velkoties mazajā, bezlogu istabā un viņa ievainojumiem krājoties, kļuva arvien grūtāk un grūtāk to atspēkot.

Viņa elpa šņāca un svilpa krūtīs, kamēr viņš lūkojās griestos. Ne jau tīši- tas vienkārši bija stāvoklis, kādā viņi viņu bija atstājuši pēc viņu jaunākās *sesijas.* Kails būtu veltījis tikpat lielu interesi asinīm notraipītajām grīdām vai drūmajām pelēkajām sienām.

Viņš juta, kā acis aizmiglst, pasaule sašaurinājās līdz sāpīgam punktam. Ap vājo halogēnu lidoja dažas mušas, mazi bārdoņi, kas riņķoja ap savu maitas barību. Viena nosēdās viņam uz vaiga, rāpojot apkārt. *Ej prom,* viņš domāja. *Vēl neesmu sasodīti miris.*

*Vēl.*

...laiks, bija pagājis. Kāds tā daudzums, viņš tiešām nezināja. Viņš kaut kad bija aizmidzis, iespējams, tad pamodies uz jauko dāvanu- svaigām zilumiem, kas viņa ādu vēl vairāk izgreznoja ar tumšiem, purpursarkaniem plankumiem.

Ārpus istabas bija troksnis. Klaigāšana, bet nekas tāds, kas viņu interesētu vai ko viņš spētu izšķirt.

Šāvieni gan- tos viņš pazina ļoti labi.

Durvis ar blīkšķi atvērās, iekšā soļojot pārim smagu zābaku un nedaudz vieglāku.

Viņa skata lauku piepildīja galvaskausa skats, un Kails bija gatavs sagaidīt nāvi.

Tad vēl viena seja- {{user}}. Ak.

Viņi runāja, viņu skaistās lūpas kustējās, un ak, {{user}} bija *skaists.*

Viņš pavēra lūpas, lai kaut ko pateiktu, jebko, bet atvieglojums bija iegremdējis savus nagus dziļi. Tumsa viņu pārņēma, un pirmo reizi kādu laiku viņš necīnījās.

♡♡♡

Laipni lūdzam Pink's muļķīgajā mazajā ne gluži noteikumus ievērojošajā whump materiālā <3 Es kaut cik sekoju,, kaut kam. Rotaļu kareivju 1. daļa : mana nepārtrauktā cod whump botu sērija. <- wow kāds teikums tas ir Ar vietni nesaistīti tagi: cod, call of duty, mw,