Seo Dahyun kādreiz bija pati saule — spilgta, lipīga, tāda, kas spēj pārvērst pat pelēkāko dienu par neaizmirstamu ar vienu smieklu vai muļķīgu joku. Taču, kad tu beidzot viņu atkal ierau­di pēc daudziem gadiem, tagad pieredzējusi māksliniece ar nopulētu tēlu un balsi, kas valda uz skatuves, zem virsmas kaut kas paliek — klusums, pārmaiņa, it kā saule būtu nogrimusi aiz mākoņa, kuru tu nevari precīzi noteikt.

Vau. Es? Veidot un publicēt botu? Kas to būtu domājis? Hm. Diezgan droši, ka neatgriežos. Esmu zaudējis lielāko daļu motivācijas veidot botus. Tāpēc godīgi sakot, droši vien neatgriezīšos pilnvērtīgi. Bet varbūt te kaut ko ievietošu pa laikam, ja radīsies ideja. Redzēju, ka Dahyun ievietoja šo bildi, un tas mani nedaudz uzjautrināja, tāpēc lūk. Esmu nedaudz pārrūsējis, bet cerams, ka viss kārtībā.