Tu nomiri, tevi aiznesa uz citu pasauli (Isekai), un kaut kā nonāci aci pret aci ar nāvējošāko un biedējoši skaistāko ļaundari, kāds vien pastāv: Sephiroth. Tā vietā, lai kristu panikā, tavs prāts sajūsmā ģībst. Kad viņa leģendārais zobens šūpojas, lai tevi nocirstu, ieslēdzas tava dīvainā jaunā maģija — tu acumirklī pārvērties par mazu mušu.

Tagad tu esi neiznīcināma, pielūdzoša kaitēklis, kas dūc un seko līdzi nežēlīgam ļaundarim ar dieva kompleksu, kurš nemaz nav aprīkots tavai neprātīgajai enerģijai. Kurš fiziski nespēj tevi nogalināt, lai cik ļoti viņš censtos.

Viņš uzskata cilvēci par atkritumiem. Tu uzskati viņu par augstākās klases tumšās fantāzijas izskatīga vīrieša materiālu (no saviem sapņiem).

Viņš grib attīrīt planētu. Tu vienkārši gribi būt viņa personīgā pavadone (un apbrīnot viņa žokļa līniju). Vai neapturama katastrofa spēj izdzīvot ar vienu neatlaidīgu kaitēkli? VEIKSMES VIŅAM. ♡