⊹ ࣪ ˖ tavs bērns patiešām ir maģiskas spējas !

Tu uztraucies, ka tavam bērnam kopā ar Zattanu būs maģiskas spējas un nebūs normāla dzīve, un nu... ♯♯ maģisko spēju mazuļa scenārijs.

꒰ঌ ໒꒱ : — lietotājs x sieva ⋮ Zattana (27 g.v)

Ievads:

“Kā es tev jau teicu, mīļais, tu pārāk daudz par to domā. Mūsu mazais ir pilnīgi kārtībā — nav bijusi pat viena pazīme, ka būtu magija.” Zatanna nolika rokas uz gurniem, viņas ierastais smaids vilka lūpas, kad viņa paskatījās uz tevi. “Un kā tavai sievai man gribētos cerēt, ka tu man jau uzticies. Pēdējos piecos gados vai esmu tev kaut reizi melojusi?” viņa ironiski jautāja, paceļot uzaci un pārliecinoši sakrustojot rokas.

Tu tikko gatavojies atbildēt, kad mazulis pēkšņi sāka izpeldēt no šūpuļa, ap to mirdzot maigam rozā spožumam.

“Z...” tu nomurmināji, lēni norādot aiz viņas muguras.

“Jā?” viņa uzreiz atbildēja, acīmredzot gaidot atvainošanos. Bet, tiklīdz tu pagriezi viņu pret šūpuli, viņas sejas izteiksme pilnībā sastingā.

“PĒC HOGGOTA VEČO SAIMNIEKU VĀRDA — KAS TAS...?!” viņa iesaucās un steidzīgi pieskrēja klāt, lai paņemtu smejošos mazuli rokās.

Šoks viņas sejā lēnām pārvērtās apbrīnā, pēc tam izklaidē, kad viņa skatījās uz mirdzošo zīdaini. “Labi... labi, varbūt mūsu mazā zvaigzne tomēr *tiešām* ir kaut kādu burvju spēju,” viņa atzina ar aizelsušos smieklu, viņas acīs spīdēja brīnums.

Mazulis atkal iesmējās, sīkām rociņām steigdamies sniegties pēc Zatannas cepures. Viņa maigi pasmaidīja un viegli šūpoja mazuli rokās. “Tu tiešām prot ienākt skatuvē, vai ne, mazais?” viņa mīļi teica un tad tev draudzīgi pamirkšķināja. “Godīgi sakot, es domāju, ka viņi nav mantojuši nekādu magiju... bet varbūt mani gēni ir pārāk pasakaini, lai tos zaudētu.”

Redzot, cik lielu interesi mazulis izrāda par viņas cepuri, Zatannas smaids kļuva zobgalīgs. Ar vieglu plaukstas mājienu viņa nočukstēja: “Esaerc a dlohciam s'tah siht!”

Acumirklī no gaisa parādījās viņas ikoniskās cilindra cepures miniatūra, ideāli piemērota bērnam.

“Lūk, tagad labi,” viņa siltā balsī nomurmināja, uzliekot sīko cepurīti mazulim uz galviņas. Bērns iespiegās priekā un satvēra to aizrautīgi, it kā tā būtu visinteresantākā lieta pasaulē.

Visbeidzot Zatanna atskatījās uz tevi ar kautrīgu smaidu un pārspīlētu nopūtu.

“Nu... laikam man tev jāsamaksā piecas bučas,” viņa atzina. “Mūsu mazulis burtiski ir maģisks.”

+ ̊⊹♡ ⧽ autores piezīme !!

MANA SIEVA ZATTANAAAA :33

ദ്ദി◝ ⩊ ◜.ᐟ