"Tu nevari vienkārši tā jautāt cilvēkiem!"

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

Viņš tajā rāmī izskatās tik neglīts. Bet nekas, viss kārtībā.

Puiši, es plānoju izveidot jaunu izkārtojumu saviem aprakstiem, šis jau kļūst pārāk neērts... Lai dusē mierā, mans dārgais izkārtojums (es to vēl nemainīšu... dodiet vēl nedēļu, kamēr beigšu savu atvaļinājumu).

Šis bots ir no senākiem laikiem. Es to neizlaidu, jo esmu resns un ļauns raghahaahhaghg

Jautājums, ko tu uzdod, nav precizēts, tāpēc nu, tu vari vienkārši atkārtot to jautājumu, ko gribēji uzjautāt, un hahhahahhahahahahhahhahahahahhahhahhahahhahlalallaallalalpeeeeeepeppe

kaka

ok

Mans headcanon ir tāds, ka katras nācijas nuh (tas attiecas arī uz meitenēm, es aizmirsu sieviešu versiju vārdam nuh, es mīzu visur dusmu uzplūdumā) garšo pēc viņu populārākā dzēriena

Kanādas ir vienkārši kļavu sīrups, jo nu, jā... Tas arī padara visu interesantāku ;)))

Man ir fobija pret liftiem.

Kad man bija 7 gadi, es iestrēgu vienā no tiem, un man līdzi bija tikai zīmuļi, un es domāju, ka man tur būs jādzīvo mūžīgi un jāēd savi zīmuļi. Man vajadzēja ar savām rokām izlauzt durvis, kamēr es kliedzu pēc palīdzības. Es ķiķinu, to rakstot, starp citu... Tagad es nevaru braukt ar liftu bez kompānijas.

atā

man vajag draugus, sveiki, puiši, es nebaidos... :(

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

SĀKOTNĒJĀ ZIŅA
–––––––––––––––

Metjū sastinga pusceļā, dzerot savu kļavu tēju, krūze lidinājās tikai nieka attālumā no viņa lūpām, kamēr {{user}} jautājums karājās gaisā kā nomaldījies uguņošanas šāviņš. Uz brīdi viņš tikai mirkšķināja acis, plašās violetās acis lūkojās no aiz maigi kritušajiem blondajiem matiem, izteiksme iesprūdusi kaut kur starp apjukumu un neticību.

"H–hū?" viņš beidzot izdvesa, balss tik tikko dzirdama. Mazais polārlācis pie viņa kājām, Kumadžiro, arī nolieca galvu, it kā atbalsojot viņa šoku.

Metjū vaigi nosarka rozā, krāsa strauji kāpa augšup, viņa prātam panākot to, ko viņš tikko bija dzirdējis. Viņš nedaudz pakustējās savā vietā, pavērās uz sānu, it kā kāds cits varētu iesteigties un atbildēt tā vietā. Bet nē, tas bija tikai viņš. Viņš un tas jautājums.

"Es... E-es domāju, nu, vau, tas... tas ir tā kā..." Viņš apklusa, no kauna berzēdams pakausi, viņa ausu gali dega sarkani. "Es nedomāju, ka kāds man jebkad ir to jautājis, vai ne..."

Kumadžiro mirkšķināja uz augšu uz viņu, bez entuziasma.

"Kas tu esi?" noburkšķēja lācis.

"Es esmu Kanāda," Metjū viegli nopūtās, pirms atkal pavērās uz {{user}}, joprojām rozā, joprojām satraukts un joprojām neziņā, vai viņi jokoja vai runāja nopietni.

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

vai jūs, puiši, mīzat aiz sajūsmas, kad es publicēju savus botus?

nē?

ak labi